Jūrmalas gumumeldrs
Jūrmalas gumumeldrs (latīņu: Bolboschoenus maritimus) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā, tomēr pārsvarā jūru un okeānu piekrastē. Sugas ietvaros nodala daudzus zemākus taksonus.
| Jūrmalas gumumeldrs Bolboschoenus maritimus ((L.) Palla) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Gumumeldri (Bolboschoenus) |
| Suga | Jūrmalas gumumeldrs (Bolboschoenus maritimus) |
| Sinonīmi | |
| Scirpus maritimus L. | |
 Jūrmalas gumumeldrs Vikikrātuvē | |
Latvijā Jūrmalas gumumeldrs ir nevienmērīgi sastopams jūras piekrastē un Daugavas ielejā no grīvas līdz Aiviekstes ietekai no bieža līdz neretam; pārējā valsts daļā nav sastopams.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuJūrmalas gumumeldrs ir daudzgadīgs, 40-110 cm garš lakstaugs. Tam ir saknenis ar gumveidīgiem paresninājumiem un stāvs, trīsšķautņains un aplapots stublājs. Lapas ir lineāras, ar reni visā plātnes garumā, mala paskarba. Stublāja apakšējās lapas pie pamata veido brūnganu maksti. Stublāja galotnē blīvā pušķī ir 4-10 vārpiņas. Katra kāta galā ir 1-3 iegarenes, 1-2,5 cm garas vārpiņas, visplatākās vidū un virzienā uz galu nosmailotas. Daļa vārpiņu ir pušķī var būt gandrīz sēdošas. Seglapas (parasti 3-4) līdzīgas stublāja lapām, no kurām divas garākas nekā ziedkopa. Zieda plēksnes gals ir šķelts, tās vidusdaļā ir dzelonis. Apziedni veido 6 zobaini matiņi. Auglis ir plakans, spīdīgs un tumšbrūns riekstiņš. Zied jūnijā un jūlijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «jūrmalas gumumeldrs - Bolboschoenus maritimus (L.) Palla - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-12.