Tanahs

Tanahs (ivritā: תנ"ך, izrunā: /taˈnaχ/) ir termins jūdaismā, ar kuru apzīmē ebreju Bībeles kanonus. Būtībā tas ir akronīms, kuru veido pirmie ebreju alfabēta burti no Tanaha tradicionālā apakšiedalījuma: Toras ("Likumi"), Neviim ("Pravieši") un Ketuvim ("raksti"). Tanahā ir apvienotas 24 grāmatas: 5 Toras grāmatas (tiek sauktas arī par Mozus grāmatām), 8 praviešu grāmatas un 11 pārējo rakstu grāmatas.

Tanahs ir svētais teksts jūdaismā un ir cieši saistīts ar kristiešu Veco Derību, lai gan pastāv atšķirības kanona struktūrā un interpretācijā. Tanaha tekstus ebreju tradīcijā lasa un studē oriģinālvalodā – bibliskajā ivritā, ar dažiem tekstiem aramiešu valodā.

Vēsture

Tanaha veidošanās sākās ar mutvārdu tradīciju, kas tika nodota no paaudzes paaudzē. Senākās Tanaha daļas, īpaši Torā aprakstītie likumi un stāsti, tika nodotas mutiski, pirms tās tika pierakstītas. Pēc ebreju tradīcijas Tora tika atklāta Mozum Sinaja kalnā ap 13. gadsimtu p.m.ē., un kopš tā laika tā tika nodota un pierakstīta dažādos laikos.

Pirmie Tanaha teksti tika pierakstīti aptuveni 10.–5. gadsimtā p.m.ē., galvenokārt senebreju valodā, ar dažām daļām aramiešu valodā. Lai gan Tanaha kanons veidojās pakāpeniski, viens no nozīmīgākajiem notikumiem tā nostiprināšanā bija Jāmnijas sinode (90.–100. g. m.ē.), kur ebreju zinātnieki apsprieda dažādu tekstu autoritāti. Tajā tika apstiprināts Tanaha 24 grāmatu sastāvs, no kura kristīgā tradīcija vēlāk veidoja Veco Derību.

No 7. līdz 10. gadsimtam m.ē. masoreti (ebreju rakstu zinātnieki) izveidoja Masoretisko tekstu, kas kļuva par standarta versiju ebreju Bībelei. Viņi izstrādāja precīzu burtu un patskaņu pieraksta sistēmu, lai saglabātu pareizu lasījumu un izrunu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tanahs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)