Jēkabs Treimanis
Jēkabs Treimanis (1875—1924) bija latviešu revolucionārs.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuPiedzima 1875. gadā pavāra ģimenē. Pēc sākumizglītības iegūšanas pabeidza ģimnāziju Sanktpēterburgā un no 1897. līdz 1906. gadam mācījās Rīgas Politehniskajā institūtā.
Kopš 19. gadsimta 90. gadiem darbojās sociāldemokrātu organizācijās, piedalījās LSDSP dibināšanā, bija Rīgas propagandistu kolēģijas loceklis, līdzorganizēja pirmo pagrīdes tipogrāfiju izveidi un marksistiskās literatūras ievešanu no ārzemēm. LSDSP 1. un 2. kongresa delegāts, 1. kongresā ievēlēts LSDSP Centrālajā komitejā. Piedalījās 1905.—1907. gada revolūcijā, nodarbojās ar dokumentiem un šifriem. 1908. gada septembrī arestēts, 1909. gada augustā izsūtīts uz mūžīgu nometinājumu Jeņisejas guberņas Tasejevas pagastā. Iekļāvās KSDSP Tasejevas pagrīdes organizācijā. Pilsoņu karā, no 1918. līdz 1920. gadam, partizānu (tā saucamā Tasejevas partizānu republika) vienībās nodarbojās ar šifrēšanu. Pēc Pilsoņu kara no 1920. līdz 1924. gadam turpat strādāja par grāmatvedi.
Nomira pēc slimības, apglabāts Tasejevā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.