Jēkabs Stumbergs (dzimis 1866. gada 14. novembrī, miris 1935. gada 17. februārī) bija latviešu jurists un publicists.[1]

Jēkabs Stumbergs
Jēkabs Stumbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1866. gada 14. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Iecavas pagasts, Bauskas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
Miris 1935. gada 17. februārī (68 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Nodarbošanās jurists
Dzīvesbiedre Marija Stumberga

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis Iecavas pagasta Lielmellupos zemkopja ģimenē. Mācījās Slokas draudzes skolā, pēc tam Rīgas apriņķa tirdzniecības skolā. To beidza 1884. gadā un pēc tam vairākus gadus strādāja par laukstrādnieku tēva saimniecībā.

1887. gada februārī sāka strādāt par ierēdni Rīgas zemes policijā, pēc tam maģistrāta kriminālā nodaļā un Rīgas 3. iecirkņa miertiesneša kancelejā. 1894. gada novembrī izturēja pārbaudījumus un ieguva tiesības strādāt par advokātu. Publicēja rakstus laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" un no 1906. gada arī laikrakstā "Latvija". Bija šī laikraksta atbildīgais redaktors no 1907. gada jūlija līdz 1908. gada augustam. Pēc tam bija liberālā vācu laikraksta "Rigasche Neueste Nachrichten" līdzstrādnieks, laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" politiskās nodaļas vadītājs.

Pirmā pasaules kara laikā bija Maskavas laikraksta "Ruskoe Slovo" Rīgas korespondents. 1915. gada pirmajā pusgadā laikraksta "Līdums" redaktors, tad devās uz Petrogradu un tur darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā, vadījis tās laikrakstu "Ziņojumi". Pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gada novembrī pildīja "Pagaidu Valdības Vēstneša" redaktora pienākumus. 1918. gada decembrī iecelts par miertiesnesi Rīgā, 1920. gada augusta beigās pārcelts par Rīgas apgabaltiesas locekli. No 1923. gada februāra vadījis šīs tiesas 2. kriminālnodaļu. 1925. gada jūlijā Ministru kabinets apstiprinājis Stumbergu par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru. Šajos divos amatos viņš nostrādājis līdz aiziešanai pensijā 1934. gadā.

Jēkabs Stumbergs miris 1935. gada 17. februārī. Apbedīts Iecavas kapos.

Apbalvojumi un pagodinājumi labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. "Viens no ievērojamākiem latvju tiesnešiem aiziet pensijā". Latvis (Nr. 3866 (08.09.1934)): 3. lpp.
  2. "Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto 5. saraksts". Valdības Vēstnesis (Nr. 262 (17.11.1928)): 5. lpp.
  3. "Valdības darbība. Ministru kabineta sēde.". Valdības Vēstnesis (Nr. 229 (10.10.1934)): 1. lpp.

Literatūra labot šo sadaļu

  • Stumbergs, Jēkabs. "Mežinieka atmiņas". Burtnieks (Nr. 4 (01.04.1936)).

Ārējās saites labot šo sadaļu