Jēkabs Rūsiņš

Jēkabs Rūsiņš (dzimis 1917. gada 28. martā, miris 1994. gada 8. jūnijā) bija latviešu dzejnieks, tulkotājs, novadpētnieks un žurnālists.

Jēkabs Rūsiņš Personīgā informācija Dzimis 1917. gada 28. martā Bārtas pagasts Miris 1994. gada 8. jūnijā (77 gadi) Tautība Latvietis Dzīvesbiedre Milda Vecvarare Bērni Andris Rūsiņš

Literārā darbība Nodarbošanās Tulkotājs, dzejnieks, novadpētnieks, žurnālists Valoda latviešu, lietuviešu

Biogrāfija

Jēkabs Rūsiņš dzimis 1917. gada 28. martā Bārtas pagastā kalpu ģimenē kā jaunākais no trim dēliem. Mācījies Bārtas pamatskolā no 1926./27. mācību gada līdz 1932. gada 25. maijam. Vasaras viņš pavadījis ganu gaitās pie pagasta saimniekiem. Pēc pamatskolas beigšanas iestājies Liepājas Valsts komercskolā. 1934. gadā līdzekļu trūkuma dēļ mācības bija jāpārtrauc. 2 gadus strādājis Bārtas pagasta valdes kancelejā. 1936. gadā atsācis mācības komercskolā, kuru 1939. gadā pabeidzis.

No 1939. līdz 1941. gadam Jēkabs Rūsiņš dienējis LR armijā un LPSR armijā. Pēc demobilizācijas līdz 1945. gadam strādājis par Bārtas pagasta valdes sekretāra palīgu, no 1945. līdz 1947. gadam bijis Bārtas pagasta izpildu komitejas sekretārs, pēc tam bibliotēkas vadītājs Bārtā. 1949. gadā, kad nodibinājās kolhozs „Brīvais solis”, strādājis tajā par rēķinvedi. 1950. gadā pārcēlies uz Bernātiem.

1951. gada 28. oktobrī Jēkabs Rūsiņš apprecējās ar Mildu Vecvarari (1919. – 1987.). 1959. gadā ģimenē piedzima dēls Andris.

1959. gadā Jēkabs Rūsiņš pārcēlies uz Liepāju, kur kļuvis par laikraksta "Komunists" literāro līdzstrādnieku. Laikā no 1962. līdz 1978. gadam, līdz aiziešanai pensijā strādājis Liepājas rajona avīzē "Ļeņina ceļš" ("Kursas laiks"). Pēc aiziešanas pensijā Jēkabs Rūsiņš turpināja strādāt „Ļeņina ceļā” par speciālkorespondentu.

Jau no jaunības gadiem līdz mūža beigām Jēkabs Rūsiņš rakstīja dzeju. Pirmais uzrakstītais dzejolis "Bārtmalas līčos" ir datēts ar 1932. gada vasaru, to piecpadsmitgadīgais autors parakstījis kā ganu zēns Jēcis. Rakstījis dzeju un atdzejojis no lietuviešu valodas. 1938. gada novembrī laikrakstā "Kurzemes vārds" parādījās pirmie publicētie dzejoļi "Rudeni" un "Karogu mirdzumā". Zināmi 153 Rūsiņa dzejoļi, tie publicēti periodikā. Par Jēkaba Rūsiņa dzejas tēliem kļuva dzimtā puse – Bārta, daba, tauta, zeme. No 1968. gada skan dziesma "Liedagā" ar Jēkaba Rūsiņa vārdiem un Imanta Kalniņa mūziku. Šodien plašākai sabiedrībai lasāma vien tā Jēkaba Rūsiņa dzeja, kas tikusi publicēta laikrakstos. Savu dzejoļu krājumu autoram neizdevās izdot. Jēkaba Rūsiņa literārais mantojums un pētījumi par autora dzīvi un daiļradi glabājas Bārtas muzejā.

Jēkabs Rūsiņš kopā ar Bārtas kolhoza valdes priekšsēdētāju Gunāru Balbārdi un partijas pirmorganizācijas sekretāru Arvīdu Ukstiņu realizēja ideju par muzeja iekārtošanu Bārtā. 1985. gadā viņš kļuva par pirmo „Bārtas ciema un kolhoza „Bārta” sabiedriskā muzeja vadītāju”. Jēkabs Rūsiņš ar novadpētniecību aktīvi nodarbojās līdz pat mūža beigām. 1980.-to gadu beigās, 90-to gadu sākumā Jēkabs Rūsiņs iesaistījās Latvijas Kultūras fonda projektā "Senās Kursas varavīksne", kļuva par LKF novada kopas vadītāju.

Jēkabs Rūsiņš miris 1994. gada 8. jūnijā, apglabāts Bārtas Plostnieku kapsētā.

Bibliogrāfija

Literatūra par Jēkabu Rūsiņu

• Anita Helviga (sast.) ... atnāc, draugs, pretī man... (dzejas izlase). Liepāja: LiePA, 2017.