Jēkabs Dzenis
Jēkabs Dzenis (dzimis 1893. gada 12. septembrī, miris 1979. gada 12. novembrī) bija latviešu virsnieks, Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuJēkabs Dzenis dzimis Ādažu pagasta "Jaunzemniekos" 1893. gada 30. augustā [v.s. ][1] laukstrādnieka ģimenē, kura drīz pēc tam pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Mācījies Rīgas Amatu skolā, apguvis grāmatveža specialitāti. 1914. gada oktobrī iesaukts Krievijas armijā. Pēc apmācību kursu beigšanas 1915. gada maijā nosūtīts uz kara skolu Petrogradā. To beidzis 1915. gada 15. augustā, iegūstot praporščika dienesta pakāpi. Nosūtīts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu un nozīmēts par izlūku nodaļas priekšnieku. Piedalījies vairākās kaujās un 1916. gada jūlija sākumā paaugstināts par podporučiku.
1916. gada 18.—30. jūlija kaujās pie Ķemeriem Dzenis veica izlūkošanu neitrālā joslā ienaidnieka pozīciju tiešā tuvumā, kartē iezīmēja pretinieka pozīcijas, tā veicinot ienaidnieka atsišanu līdz Smārdei; 30. jūlijā vadīja izlūku nodaļu pretinieku ugunī, iznīcināja 3 stiepļu žogus un atviegloja pārējo uzbrukumu. Par šajās kaujās izrādīto varonību tika apbalvots ar Svētās Annas ordeni (30.07.1916) un vēlāk 1922. gadā ar Lāčplēša Kara ordeni.[2] 1916. —1917. gadā viņš piedalījās arī citās kaujās pie Rīgas, tika vairākkārt apbalvots un paaugstināts dienesta pakāpē. No dienesta atvaļināts 1918. gada 22. februārī.
1919. gada jūlijā Ziemeļlatvijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Vispirms bijis Ziemeļlatvijas brigādes sevišķu uzdevumu virsnieks, vēlāk armijas kara satiksmes pārvaldes priekšnieka palīgs. 1921. gada aprīlī no armijas aizgājis rezervē, bet armijā atgriezies 1924. gada oktobrī par satiksmes virsnieku štāba operatīvā darbā. 1929. gadā paaugstināts par armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieka palīgu. Paaugstināts par kapteini. 1935. gadā no armijas atvaļināts un sācis strādāt šokolādes fabrikā "Laima". Vēlāk kļuvis par šīs fabrikas direktoru.
Frontei tuvojoties, 1944. gada oktobrī devies bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1945. gada līdz 1949. gadam dzīvojis bēgļu nometnēs.[2] 1949. gada novembrī pārcēlies uz Austrāliju. No 1950. gada maija dzīvojis Melburnā un strādājis kādā tekstilfabrikā. Aktīvi piedalījies Melburnas latviešu sabiedriskajā dzīvē, bijis Melburnas Latviešu biedrības biedrs, šīs biedrības latviešu skolas "Daugava" izveidotājs un pirmais direktors.[3] Kā bijusī Latvijas armijas militārpersona bijis Latviešu Virsnieku apvienības Melburnas nodaļas izveidotājs un tās priekšsēdētājs no 1956. gada 8. jūlija līdz 1973. gada 13. februārim.[4] Pēdējos 15 mūža gadus bijis arī Melburnas Latviešu biedrības lauku īpašuma "Vanagi" pārzinis.
Jēkabs Dzenis miris 1979. gada 12. novembrī Melburnā.
Apbalvojumi
labot šo sadaļuLatvijas Republikas apbalvojumi
labot šo sadaļu- Lāčplēša Kara ordenis, 3. šķira (Nr.1488).[5]
- Triju Zvaigžņu ordenis, 5. šķira (Nr. 2088).[6]
Krievijas Impērijas apbalvojumi
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Kurzemes, Vidzemes un Latgales Ev. Lut. draudžu metriku grāmatas. Fonds-235. Apraksts-7. Vidzeme. Rīgas apriņķis. Carnikavas draudze. 1730.g.-1927.g. Lieta:485 — Dz, M, L-L, V. (1893.g.) 30. lpp, ieraksts № 11
- ↑ 2,0 2,1 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri (Biogrāfiska vārdnīca). Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga : Jāņa sēta. 1995. 137. lpp. ISBN 9984-508-49-8.
- ↑ «Daugavas skolas 65 gadi». LAAJ. 2016-02-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-03-30. Skatīts: 2017-09-15.
- ↑ Latviešu virsnieku apvienība. 1922-2012. Rīga. 2013. 25. lpp. Skatīts: 2017-09-15.[novecojusi saite]
- ↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 257 (20.10.1922), 1. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 22.01.2016.
- ↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 261 (16.11.1929), 8. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 22.01.2016.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 Timenote — Jēkabs Dzenis