Jāns Kollārs (slovāku: Ján Kollár, čehu: Ján Kollár; dzimis 1793. gada 29. jūlijā, miris 1852. gada 24. janvārī) bija slovāku dzejnieks, mācītājs, zinātnieks un politiķis, kurš rakstīja čehiski. Panslāvisma ideologs.
Dzimis nabadzīga rakstveža ģimenē. Mācījās skolās Kremnicā, Banska Bistricā un no 1812. līdz 1815. gadam — luterāņu licejā Presburgā (mūsdienu Bratislavā), kur iepazinās ar Františeku Palacki. No 1817. līdz 1819. gadam studēja teoloģiju Jēnas Universitātē. Pēc mācībām universitātē līdz 1848. gadam kalpoja par luterāņu mācītāju Peštā. Uzskatīdams, ka Slovakijas (tolaik Augšungārijas) slāviem kā literārā valoda būtu piemērota čehu valoda, kritizēja Ļudovītu Štūru un viņa piekritējus, kuri propagandēja slovāku valodas lietošanu. 1848. gada revolūcijas laikā darbojās par galma sekretāru Vīnē, konsultējot slovāku lietās. Pēc revolūcijas — slāvu arheoloģijas profesors Vīnes Universitātē.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jāns Kollārs.
