Jānis Vīndedzis (1892-1926) bija viens no Latgales partizānu pulka dibinātājiem, pulkvedis-leitnants (1920). Par kauju ienaidnieka aizmugurē 1920. gada 12. maija naktī pie Zorinas ciema uz Daugavpils-Pēterpils šosejas apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.[1]

Jānis Vīndedzis
Jānis Vīndedzis
Personīgā informācija
Dzimis 1892. gada 12. februārī
Kačānu muiža, Kauņas guberņa, (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Miris 1926. gada 3. janvārī (33 gadi)
Grenoble, Karogs: Francija Francija
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
pulkvežleitnants
Dienesta laiks 1916. — 1918.
1919. — 1926.
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas Impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Komandēja Latgales partizānu pulks
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija
Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1892. gada 12. februārī netālu no Skaistkalnes Kačānu muižā tagadējās Lietuvas teritorijā. Beidza Bauskas pilsētas skolu, strādāja par skolotāju, mācījās Pleskavas skolotāju seminārā (1914-1916). Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā viņu iesauca Krievijas armijā un nosūtīja uz Konstantīna karaskolu Kijivā. Pēc tam 235. pulka sastāvā viņš piedalījās kaujās Karpatos. Pēc demobilizācijas 1918. gada janvārī atkal iestājās skolotāju institūtā, tā paša gada pavasarī to beidza un sāka strādāt Balvu tirdzniecības skolā.

Kad Ziemeļlatvijas brigāde kopa ar Igaunijas karaspēku atbrīvoja Vidzemes austrumu daļu, 1919. gada jūnija sākumā Vīndedzis no mazām partizānu nodaļām Balvu apkārtnē saformēja lielāku vienību. Pēc Latgales partizānu pulka izveides 1919. gada 5. jūlijā Vīndedzis kļuva par pulka komandieri, bet pēc pārformēšanas oktobrī par 1. bataljona komandieri. 1919. gada oktobrī par kauju nopelniem cīņās pie Kokorevas un Baltinavas viņu paaugstināja par kapteini. Latgales atbrīvošanas operācijas sākumā viņu 1920. gada 10. janvārī paaugstināja par pulkvedi-leitnantu.

Pēc brīvības cīņu beigām viņš bija 11. Dobeles kājnieku pulka bataljona komandieris. 1925. gada decembrī viņu nosūtīja mācīties Francijas kara akadēmijā, bet pēc neveiksmīgas operācijas 1926. gada 3. janvārī viņš mira Grenobles slimnīcā. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.

Apbalvojumi labot šo sadaļu

  • Sv. Staņislava ordeņa III šķira
  • Lāčplēša Kara ordenis nr. 3/100 (1920)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. L.k.o.k. biogrāfija Arhivēts 2016. gada 10. aprīlī, Wayback Machine vietnē. no www.lkok.com