Jānis Ruģēns (politiķis)

Jānis Valfrīds Ruģēns (1890—1969) bija latviešu agronoms un sabiedriskais darbinieks, Valmieras pilsētas galva (1934–1940).

Jānis Ruģēns Valmieras pilsētas galvas amatā.

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1890. gada 14. jūlijā Valmieras pagasta "Ruģēnos" dzirnavnieka Pētera Voldemāra Ruģēna un viņa sievas Annas, dzimušas Marovskas, ģimenē, viņa vectēva brālis bija dzejnieks Jānis Ruģēns (1817-1876).

Mācījās Valmieras pagasta skolā un Valmieras pilsētas tirdzniecības skolā, tad N. Mironovas komercskolā Rīgā (1909–1912). Studēja lauksaimniecību Rīgas Politehniskajā institūtā (1912-1917).

Latvijas brīvības cīņu laikā 1918. gada 20. decembrī pieteicās Atsevišķajā (studentu) rotā un 1919. gada 1. martā piedalījās izlūkošanas kaujā pret lieliniekiem pie Skrundas, par ko vēlāk apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada maijā beidza artilēristu kursus un piedalījās Bermontiādes cīņās, atvaļinājās no militārā dienesta 1920. gada 25. septembrī.

Strādāja par Valmieras apriņķa valsts zemju pārzini, no 1922. gada par Valmieras divgadīgās lauksaimniecības skolas pedagogu, 1924. gadā kļuva par šīs skolas pārzini. Darbojās 1908. gadā dibinātajā Baltijas lauksaimnieku biedrībā kā priekšsēdētāja H. Enzeliņa vietnieks. No 1931. gada Ruģēns bija Valmieras pilsētas domnieks un revīzijas komisijas loceklis, pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā viņu iecēla par Valmieras pilsētas galvu.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 18. jūlijā viņu atlaida no amata. 1944. gadā Ruģēns devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1951. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV, kur strādāja ķīmiskā uzņēmumā. Miris 1969. gada 23. jūnijā Čikāgā.[1]