Jānis Pētersons

Jānis Pētersons (1889—1938) bija latviešu strēlnieks, padomju militārais un valsts drošības iestāžu darbinieks.

Jānis Jāņa dēls Pētersons Personīgā informācija Dzimis 1889. gadā Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1938. gada 27. aprīlī Komunarka (poligons), Maskavas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija)

Militārais dienests Dienesta pakāpe divīzijas komisārs Dienesta laiks 1916—1937 Valsts Krievijas Impērija KSFPR PSRS Struktūra Krievijas Impērijas armija Sarkanā armija čeka—GPU—OGPU—NKVD Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Apbalvojumi Sarkanā Karoga ordenis

Dzīvesgājums

Piedzima 1889. gadā Cēsu apriņķī. Ieguva nepilnu vidējo izglītību. Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs kopš 1904. gada.

1916. gadā, Pirmā pasaules kara laikā, iesaukts Krievijas Impērijas armijā, bija rakstvedis latviešu strēlnieku pulka štābā. Pabeidza praporščiku skolu.

Pēc Oktobra revolūcijas bija latviešu strēlnieku pulku apvienotās rotas komandieris — šī rota apsargāja Padomju Krievijas Tautas komisāru padomi Petrogradas Smoļnijā — un Latdivīzijas 8. pulka Kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs (1917—1918). Iestājās Sarkanajā armijā 1918. gada februārī. Tā paša gada jūlijā piedalījās baltgvardu apspiešanā Jaroslavļā, divreiz ievainots. Kopš 1919. gada dienēja Ārkārtas komisijas (čekas) iestādēs. 1919.—1920. gadā bija 4. strēlnieku divīzijas Īpašās nodaļas priekšnieks.

Pēc Krievijas pilsoņu kara atradās dažādos amatos valsts drošības iestādēs:

• 10. strēlnieku divīzijas Īpašās nodaļas priekšnieks, Voroņežas guberņas čekas kolēģijas loceklis, Viskrievijas čekas inspektors (1920—1921),
• Apvienotās valsts politiskās pārvaldes Petrogradas (no 1924. gada — Ļeņingradas) kara apgabala Īpašās nodaļas priekšnieka vietnieks (1922—1931),
• Strādnieku un zemnieku milicijas Ļeņingradas un tās apgabala pārvaldes priekšnieks (1931—1934).

1934. gada novembrī iecelts par PSRS Aizsardzības Tautas komisariāta (no 1937. gada — PSRS Aizsardzības rūpniecības Tautas komisariāta) pārziņā esošā Īpašā tehniskā biroja priekšnieka vietnieku. 1936. gada jūnijā no rezerves atkal ieskaitīts armijā, paliekot tehniskajā birojā tajā paša amatā. Kopš 1937. gada jūlija bija Aizsardzības rūpniecības komisariāta Īpašās tehniskās pārvaldes priekšnieka vietnieks.

1937. gada 20. septembrī arestēts. 1938. gada 27. aprīlī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda Pētersonam nāvessodu "par spiegošanu un kaitniecību". Nāvessods izpildīts tajā pat dienā. 1956. gada 19. maijā tā pati kolēģija Pētersonu reabilitēja.