Atvērt galveno izvēlni

Jānis Niedra, vēlāk Jānis Niedre, (dzimis 1909. gada 24. maijā, miris 1987. gada 8. decembrī) bija latviešu žurnālists, rakstnieks, literatūrzinātnieks. Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas biedrs, Tautas Saeimas (1940) un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1940-1941).

Jānis Niedra
Jānis Niedre.jpg
Tautas Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1909. gada 24. maijā
Tihvina, Novgorodas guberņa (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miršanas dati 1987. gada 8. decembrī (78 gadu vecumā)
Rīgā (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija LSDSP
Latvijas Komunistiskā partija
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1909. gada 24. maijā Tihvinā, Novgorodas guberņā[1] (dažos avotos kā dzimšanas vieta minēts Jēkabpils rajons) dzelzceļa strādnieka ģimenē. Bērnību un jaunību pavadījis Latgalē. Mācījās Štikānu un Līvānu pagasta pamatskolās un Jēkabpils vidusskolā. Pēc tās beigšanas 1927. gadā pārcēlās uz Rīgu un strādāja Latvijas Valsts Vēsturiskajā muzejā par bibliotekāru. Darbojās Strādnieku jaunatnes biedrībā "Darba jaunatne" (1928), Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā (1929). Publicēja grāmatu "Ķeceris Latgalē" (1932) un vairākas citas grāmatas, ieguva Kr. Barona prēmiju par zinātnisku darbu etnogrāfijā (1933).

Pēc Ulmaņa apvērsuma iestājās nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā, 1934. gada 19. augustā apcietināts par pretvalstisku darbību, nosēdējis cietumā līdz 1937. gada 7. jūnijam.

Pēc atbrīvošanas bija privātbibliotēkas bibliotekārs, privātsekretārs, no 1939. gada darbojās Veselības veicināšanas biedrībā.

Pēc Latvijas okupācijas iecelts par Preses un biedrību departamenta direktoru un ievēlēts par Tautas Saeimas (1940) un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu (1940-1941) no Latgales vēlēšanu apgabala.[2]

Pēc departamenta likvidēšanas no 1940. gada 9. augusta līdz 1. septembrim vadīja Latvijas PSR Galveno literatūras pārvaldi, kuras uzdevums bija preses cenzūras ieviešana. 26. augustā parakstīja rīkojumu par "literatūras izņemšanu". Pēc tam viņš tika iecelts Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes priekšnieka, kā arī LPSR Rakstnieku savienības orgkomitejas priekšsēdētāja amatā.

Pēc Vācijas karaspēka iebrukuma devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Pēc Otrā pasaules kara beigām aizstāvēja filoloģijas zinātņu kandidāta grādu (1948) un nodevās rakstniecībai. Miris 1987. gada 8. decembrī.

DarbiLabot

Rakstījis galvenokārt biogrāfiskos un vēsturiskos romānus.

  • Latviešu pasakas. izlase J. Niedres sakārtojumā un apdarinājumā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1946.
  • Jānis Niedre; Jānis Ozols. Latviešu sakāmvārdi un parunas. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1955.
  • Jānis Niedre stāstu krājums "Pamošanās", Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1963. g. Stāstos kritizējis Latgales katoļu mācītājus par viņu divkosīgo morāli un manipulāciju ar ticīgajiem cilvēkiem, kā arī kolhozu slavinājums.
  • Diena dienu māca; no atmiņu grāmatas. Rīga: Liesma, 1965.
  • Tai rītā mazā gaismiņā
  • Un vēji triec nodegu pelnus...
  • Saliņa bangojošā okeānā. Rīga: Izdevniecība "Liesma", 1970.
  • Я вернусь. Maskava: Советский писатель, 1974.
  • Viņš izgāja rītausmā. Rīga: "Liesma", 1986.

ApbalvojumiLabot

AtsaucesLabot