Jānis Kalnbērziņš
Jānis Kalnbērziņš (1893. gada 17. septembris — 1986. gada 4. februāris), zināms arī pēc segvārda Zaķis[2] vai kā Jānis Kalnbērziņš-Zaķis, bija Latvijas PSR politiķis, LKP darbinieks. Pirmais LKP CK vadītājs okupētajā Latvijā. Pēc LKP rindu tīrīšanas no nacionālkomunistiem 1959. gadā atcelts no LKP CK Pirmā sekretāra amata.
| Jānis Kalnbērziņš | |
|---|---|
 | |
| LKP CK pirmais sekretārs | |
|
Amatā 1940. gada 21. jūnijs[1] — 1959. gada 25. novembris | |
| Pēctecis | Arvīds Pelše |
| LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs | |
|
Amatā 1959. gada 27. novembris — 1970. gada 5. maijs | |
| Priekštecis | Kārlis Ozoliņš |
| Pēctecis | Vitālijs Rubenis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1893. gada 17. septembris Katlakalna pagasts, Krievijas Impērija |
| Miršanas dati |
1986. gada 4. februārī (92 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS |
| Politiskā partija | PSKP |
| Augstskola |
Rietumtautu Komunistiskā universitāte Sarkanās Profesūras institūts |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1893. gada 17. septembrī Katlakalna pagastā. 1917. gada aprīlī kļuva par boļševiku partijas biedru. 1919. gadā karoja Padomju Latvijas armijas rindās, pēc tam 8. latviešu strēlnieku pulkā pret Dienvidkrievijas bruņotajiem spēkiem.
No 1925. līdz 1928. gadam darbojās LKP Latvijā. 1929. gadā Kalnbērziņš beidza Rietumtautu Komunistisko universitāti, 1933. gadā Sarkanās Profesūras institūtu. No 1935. gada bija Komunistiskās Internacionāles latsekcijas biedrs.
No 1936. gada nelegālā darbā Latvijā. Šai laikā Maskavā arestēja un nošāva viņa sievu, bērnus ievietoja bērnunamos. 1939. gadā Latvijas policija Kalnbērziņu arestēja un tiesa piesprieda ilgu cietumsodu. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Kalnbērziņu atbrīvoja no ieslodzījuma un iecēla par LKP CK pirmo sekretāru. Kā Tautas Saeimas deputāts viņš balsoja par Latvijas iekļaušanu PSRS. No 1941. līdz 1945. gadam Padomju armijas Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis.
1959. gadā Kalnbērziņu sakarā ar nacionālkomunistu vajāšanām atstādināja no LKP CK pirmā sekretāra amata un iecēla par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju. 1970. gadā viņš aizgāja pensijā, miris 1986. gada 4. februārī Rīgā.
Piezīmes un atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 52. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 271. lpp.
- ↑ «1940. gads Latvijā. Pateiktais un nepateiktais». Diena. 2009.02.28.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: |
LKP CK Pirmais sekretārs 1940. gada 21. jūnijs — 1959. gada 25. novembris |
Pēctecis: Arvīds Pelše |
| Priekštecis: Kārlis Ozoliņš |
LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs 1959. gada 27. novembris — 1970. gada 5. maijs |
Pēctecis: Vitālijs Rubenis |