Jānis Dāvuss (dzimis 1876. gada 18. februārī, miris 1925. gada 5. decembrī) bija slepenpolicists, Rīgas pilsētas policijas Izmeklēšanas nodaļas uzraugs, iesaistīts 1905. gada notikumos un piedalījies daudzu revolucionāru meklēšanā un pratināšanā.
1909. gadā Jānis Dāvuss veselības pasliktināšanās dēļ dienestu policijā atstāja.[1] 1919. gadā īslaicīgi tika pieņemts darbā jaunās Latvijas drošības iestādēs, taču no amata viņu atbrīvoja sakarā ar sociāldemokrātu protestiem.[1] Jānis Dāvuss nomira 1925. gadā Rīgā. Pirms nāves izdeva nelielu atmiņu grāmatu.[1]
- "Slepenpolicista Dāva atmiņas par savu darbību un 1905. g. revolūciju Latvijā." Autora izd., 1925; Kaprāns, Mārtiņš.[2]
- "Sevis attaisnošanas stāsts: slepenpolicista Jāņa Dāvusa atmiņu analīze." Laikplaisa: piektais gads. Agora, LU Akadēmiskais apgāds, 2006
- "Iz nesenās pagātnes. Kāda Rīgas slepenpolicista piedzīvojumi 1905./6. gads." Jaunā Balss, 1924
- Jēkabsons, Ēriks, Ščerbinskis, Valters. "Latvieši armijā un policijā 1905. gada revolūcijas laikā." Latvijas arhīvi: Vēsture. 1905. gada simtgade.[3]