Jānis Alnis
Jānis Alnis (dzimis 1974. gada 16. maijā) ir latviešu fiziķis, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks (kopš 2016). Veicis starptautiskas nozīmes pētījumus lāzeru spektroskopijas jomā. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2017).[1]
| ||||||||
| ||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Studēja Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātē. Doktorantūras studiju laikā J. Alnis pētīja augstas izšķiršanas spējas spektroskopiju ar skenējamiem diožu lāzeriem, sadarbojoties ar Lundas Universitātes pētniekiem. Pēc Dr. phys. aizstāvēšanas lāzeru spektroskopijā LU (2002), papildinājās Nobela prēmijas laureāta Teodora Henša (Hänsch) grupā Maksa Planka Kvantu optikas institūtā (MPQ) Vācijā (2004-2013). Pēc atgriešanās dzimtenē 2013. gadā nodibināja LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta (ASI) Kvantu optikas laboratoriju (QOL).
Sasniegumi labot šo sadaļu
Viens no pamatlicējiem jaunai spektroskopijas metodei gāzu koncentrācijas mērīšanai porainos materiālos (GASMAS). T. Henša grupā J. Alnis strādāja ūdeņraža atomu spektroskopijas projektā pie ultrastabilu lāzeru rezonatoru izveides.
Publikācijas labot šo sadaļu
- J Alnis, U Gustafsson, G Somesfalean, S Svanberg (2000). Sum-frequency generation with a blue diode laser for mercury spectroscopy at 254 nm. Applied Physics Letters 76 (10), 1234-1236
- U Gustafsson, J Alnis, S Svanberg (2000). Atomic spectroscopy with violet laser diodes. American Journal of Physics 68 (7), 660-664
- J Alnis, A Matveev, N Kolachevsky, T Udem, TW Hänsch (2008). Subhertz linewidth diode lasers by stabilization to vibrationally and thermally compensated ultralow-expansion glass Fabry-Pérot cavities. Physical Review A 77 (5), 053809
- J Alnis, M Auzinsh (2001). Angular-momentum spatial distribution symmetry breaking in Rb by an external magnetic field. Physical Review A 63 (2), 023407
- J Alnis, A Schliesser, CY Wang, J Hofer, TJ Kippenberg, TW Hänsch (2011). Thermal-noise-limited crystalline whispering-gallery-mode resonator for laser stabilization. Physical Review A 84 (1), 011804
- K Predehl, G Grosche, SMF Raupach, S Droste, O Terra, J Alnis, T Legero, ... (2012). A 920-kilometer optical fiber link for frequency metrology at the 19th decimal place. Science 336 (6080), 441-444[2]
Apbalvojumi un pagodinājumi labot šo sadaļu
- LZA Ludviga un Māra Jansonu balvu.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «LZA īsteno locekļu kandidāti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 25. jūnijā.
- ↑ «scholar.google.de». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 25. jūnijā.