Ismaīlīti

Ismaīlīti (arābu: الإسماعيلية al-Ismāʿīlīya — ‘Ismaīla sekotāji’) ir šiītu atzars, kas radās 8. gadsimtā no imama Ismaīla ibn Džafara piekritējiem. 10.–12. gadsimtā ismaīlisms kļuva par lielāko šiītu islāma atzaru, kad tā bija galvenā ticība Fātimiju kalifātā.

Fātimiju kalifāta teritorija.

Lielākās ismaīlītu kopienas atrodas Indijā, Irānā un Pakistānā, bet vislielākais iedzīvotāju īpatsvars ir Tadžikistānas Kalnu Badahšānas provincē.

Skatīt arī

• Šiītu islāms

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ismaīlīti.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)