Ints Pujāts (dzimis 1966. gada 17. aprīlī Rēzeknē) ir latviešu arhitekts un uzņēmējs. Ints Pujāts mācījās Rēzeknes 1. vidusskolā, Rēzeknes 5. vidusskolā un Murjāņu sporta internātskolā. 1984. gadā sāka studijas Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē, kuras turpināja Veimāras Arhitektūras un būvniecības augstskolā (1989) tālaika Vācijas Demokrātiskajā Republikā, kur studēja vienu semestri. 1994. gadā beidzis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāti. Kopš 1995. gada viņš vada arhitektūras un dizaina biroju "5. iela".

Ints Pujāts
Ints Pujāts
Personīgā informācija
Dzimis 1966. gada 17. aprīlī (58 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās arhitekts
Bērni Kārlis Pujāts, Pauls Pujāts, Elizabete Pujāte, Anna Elza Pujāte

Ints Pujāts ir bijis aktīvs sportists — vieglatlēts, daudzcīņnieks.[1] Tāpat ar vieglatlētiku augstā līmenī nodarbojies viņa dēls Pauls Pujāts.

1990. gadā Ints Pujāts piedalījās Starptautiskā UIA vispasaules arhitektu kongresā Monreālā, Kanādā, pārstāvot labākos bijušās Padomju Savienības studentus — arhitektus. 1992. gadā piedalījās atklātā arhitektūras konkursa par jūras krasta apbūvi "Villa Ceplis" organizēšanā un realizācijā. 2005. gadā Ints Pujāts piedalījās arhitektu prakses seminārā Starptautiskā izstādē Expo’05, Japānā, Nagojā.

1995. gadā viņš nodibināja arhitektūras un dizaina biroju "5. iela" un 1998. gadā dibināja būvinženieru biroju SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" ("BKB").

No 2002. līdz 2005. gadam un no 2006. līdz 2007. gadam Ints Pujāts bija Rīgas pilsētas galvenais arhitekts un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs. 2007. gadā bija Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks. 2008. gadā atsāka darbu privātajā sektorā.

2023. gadā viņš uzstādīja unikālus, vairāk nekā 5 metrus augstus vides objektus "Oduma Meitys" (Ādama meitas) Rēzeknes novadā pie Adamovas ezera.

Intam Pujātam ir 4 bērni, Kārlis Pujāts, Pauls Pujāts, Elizabete Pujāte un Anna Elza Pujāte.

Ievērību guvušie projekti labot šo sadaļu

Arhitektūras un dizaina birojs “5. iela”

  • 1995. Latvijas Unibankas ēkas rekonstrukcija, Pils iela 23, Rīga
  • 1999. Kronvalda parka pazemes autostāvvieta, Kalpaka bulvāris, Rīga
  • 2013. Latvijas Valsts meži centrālais birojs, Vaiņodes iela 1, Rīga
  • 2013. Latvijas Okupācijas muzeja pārbūve, Latviešu Strēlnieku laukums 1, Rīga
  • 2014. Murjāņu sporta ģimnāzijas rekonstrukcija, Klintslejas 4, Murjāņi
  • 2015. Latvijas Valsts meži reģionālais centrs, Parka iela 1, Dundaga
  • 2015. Kovšu ezera teritorijas labiekārtojums un parka izveide, Krasta iela 31, Rēzekne
  • 2017. Rīgas Doma baznīcas torņa rekonstrukcija, Herdera laukums 6, Rīga
  • 2019. Rīgas Vieglatlētikas manēžas koncepcijas un minimālā sastāva būvprojekta izstrādāšana
  • 2021. Latvijas Valsts meži reģionālais centrs, Loka maģistrāle 2m, Jelgava[2]
  • 2023. Rīgad Doma baznīcas pamatu nostiprināšana, Herdera laukums 6, Rīga

SIA “Būvinženieru konstruktoru birojs”

  • 2006. Latvijas Nacionālā bibliotēka, Mūkusalas iela 3, Rīga
  • 2006. Olimpiskā sporta centra rekonstrukcija, Grostonas iela 6B, Rīga
  • 2007. Tirdzniecības parka "Alfa" rekonstrukcija, Brīvības iela 372, Rīga
  • 2009. Biroju un tirdzniecības centrs Akropole Rīga, Maskavas iela 257, Rīga
  • 2014. Viesnīca Hilton Garden Inn ēka, Krogus iela 1, Rīgā
  • 2014. Liepājas vieglatlētikas manēža, Rīgas iela 50, Liepāja
  • 2014. Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija, Pils laukums 2, Rīga
  • 2017. Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Pilsoņu iela 13, Rīga
  • 2017. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs "Rīgas radio un televīzijas stacija", Zaķusalas krastmala 1, Rīga
  • 2017. Mežaparka Lielās estrādes pārbūve, Ostas prospekts 11, Rīga
  • 2019. Ventspils zinātnes centrs VIZIUM, Rūpniecības iela 2, Ventspils
  • 2020. Valmieras teātris, Lāčplēša iela 4, Valmiera
  • 2023. Latvijas Basketbola savienības halle, Krišjāņa Barona iela 99/99C, Rīga
  • 2023. Liepājas cietums, Alsungas iela 29, Liepāja

Intervijas labot šo sadaļu

M. Upeniece, Intervija LR1 raidījumā "Latgales stunda", 2023. gada novembris[3]

A. Anusāne, Saruna ar arhitektu Intu Pujātu, Latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv, 2023. gada novembris[4]

J. Lejnieks, žurnāls "Latvijas Architektūra", 2019. gada jūnijs

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu