Intraloģistika
Intraloģistika attiecas uz materiālu un preču loģistikas plūsmām, kas notiek uzņēmuma teritorijā. Šis termins ir definēts, lai radītu diferenciāciju preču transportēšanai ārpus rūpnīcas, piemēram, ekspedīcijā.
Vācijas Inženieru federācijas Intraloģistikas forums definē intraloģistiku kā uzņēmuma iekšējo preču un materiālu plūsmas un loģistikas organizēšanu, vadību, kontroli, ieviešanu un optimizāciju, informācijas plūsmu, kā arī preču kustību rūpniecības, tirdzniecības vai sabiedriskajā sektorā.
Intraloģistika ir arī iekšējo materiālu plūsmu un loģistikas ekonomikas nozare, kuras mērķis ir palielināt veiktspēju un samazināt izmaksas.
Starpnozaru mijiedarbība
labot šo sadaļuIntraloģistika ir termins, kas apraksta iekšējo materiālu, piemēram, gabalkravu, beramkravu vai šķidrumu plūsmu, kā arī uzņēmuma iekšējo loģistiku. Šajā jomā ietilpst uzglabāšanas un buferu tehnoloģija, mehāniskie un pneimatiskie konveijeri, pneimatiskās cauruļu sistēmas, pacēlāji, grīdas transportlīdzekļi, buferu tehnoloģija, nepārtrauktie konveijeri, celtņi, telemātika, izpildmehānismi, sensori, robotika, loģistikas programmatūra, kontrole, identifikācija, attēlu apstrāde, šķirošana, komplektēšanas, paletēšanas, iepakojumu un datu tehnoloģijas, kā arī pilnu sistēmu integrētāji. Intraloģistikas nozares būtiska iezīme ir starpdisciplinārā sadarbība starp šo dažādo disciplīnu pakalpojumu sniedzējiem un ekspertiem.
Vēsture
labot šo sadaļuNo iekšējās materiālu plūsmas vēstures var secināt, ka tai ir cieša saikne ar loģistikas domu: loģistikas zinātnieki 20. gadsimta vidu uzskata par brīdi, kad līdz ar automatizēto augstplauktu noliktavu un preču sadales sistēmu parādīšanos, no vienkāršiem transportēšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas procesiem intraloģistika izveidojās par atsevišķu nozari.
Tirgus nepārtraukta globalizācija ir rosinājusi arvien vairāk Rietumeiropas uzņēmumu izstrādāt tehniskos risinājumus un koncepcijas automatizācijas jomā, lai pasargātu sevi no zemu atalgojuma valstu ražotājiem. Šis pieaugošais intraloģistikas automatizācijas līmenis galvenokārt tika panākts, palielinot veiktspēju (ātrumu un savietojamību) datoros un vadības sistēmās. Pirmais datortehnikas pielietojums loģistikā bija noliktavas pārvaldība. Pirmo elektronisko noliktavu vadības sistēmu uzdevums bija līdzīgs grāmatveža uzdevumam, kurš tikai iegrāmato ienākošo un izejošo preču kustību, bet neiejaucas procesu vadībā un noritē.
Jaunāko noliktavu vadības sistēmu paaudze ir veidojusies un ietekmējusies no tehniskajām inovācijām tādās jomās kā:
- Relāciju datu bāzes,
- Spēcīgākas aparatūras un operētājsistēmas,
- Tīklu veidošanas metodes (piemēram, ar sagataves konveijeru ),
- Svītru kodu un svītrkodu iespējotie printeri un svītrkodu lasītāji,
- Mobilās perifērijas ierīces un
- ļoti pieejamas sistēmas ar zemu atteices līmeni.
Papildus pakāpeniskai tehniskajai attīstībai, automatizācijas līmenis pielāgojas lietotāja prasību profilam vai attiecīgi intraloģistikas sistēmas lietotājam. Paaugstinātās sistēmas jaudas prasības, kas izriet no preču nomenklatūras dažādības pieauguma, ir cieši saistītas ar automatizācijas pakāpi. Apskatot biznesa procesus preču distribūcijas centra gadījumā, starp preču pieņemšanu un izsniegšanu vienmēr ir tādi procesi kā glabāšana, transportēšana, pasūtījuma apstrāde. Šodienas objektu orientētas programmatūras tehnoloģijas attīstība un arvien plašāka rūpnieciskās programmatūras ražošanas izplatība nodrošina augstu atkārtotas izmantošanas pakāpi un augstu pielāgošanās spēju attiecībā uz nākotnes prasībām.
Skatīt arī
labot šo sadaļu- Loģistikas vārdnīca
- Piegāžu ķēdes vadība
- Operāciju izpēte
- informācijas loģistika
- loģistikas plānošana
- Virtuālā loģistika
- Grīdas transportlīdzekļi
- Noliktavas plaukti