Dakšu iekrāvējs

Dakšu iekrāvējs ir viens no grīdas transportlīdzekļu veidiem, kas ir paredzēts kravu pārvietošanai un celšanai uzņēmuma iekšienē, un ir aprīkots ar kravas satvērējmehānismu dakšu veidā. Pretstatā, piemēram, vienkāršiem palešu ratiņiem, tam ir sava piedziņa un celšanas masts, lai krautu preces grēdās palešu plauktā. Tomēr sarunvalodā ar terminu dakšu iekrāvējs bieži vien saprot jebkuru no grīdas transportlīdzekļu veidiem.

Iekrāvējs ir īpaši paredzēts palešu transportēšanai. Būtisks autoiekrāvēja elements ir tā pacelšanas iekārta, kas sastāv no masta, un dakšu karietes jeb turētāja. Dakšu kariete parasti ir aprīkota ar diviem tērauda dakšu zariem, kuru savstarpējais attālums var būt iestatīts pēc nepieciešamības. Dakšu vietā kariete var būt aprīkota arī ar dažādiem uzkaragregātiem, kas ļauj satvert, stabilizēt, apgriezt utml. dažādas formas kravas. Dakšu kariete ar hidraulisko piedziņu ir paceļama nepieciešamajā augstumā. Dakšu iekrāvējus piemēro attiecīgajai kravai atkarībā no kravas svara un izmēriem.

Dakšu iekrāvēju galvenie parametri ir celtspēja (Q), celšanas augstums (H3), atlikusī celtspēja un darba ejas platums (Ast).

Pirmo autokrāvēju 1917. gadā izstrādāja skrūvju ražotājs Eugene Clark. Mūsdienās lielākā daļa autokrāvēju tiek ražoti Āzijā, tomēr nozares tehnoloģiju attīstību nosaka Vācijas ražotāji Jungheinrich, Linde, Still, kā arī japāņu Toyota.

Iekrāvēju veidi

• Palešu ratiņi
• Pretsvara iekrāvēji (elektro- un iekšdedzes dzinēja)
• Krautņotāji ar balstdakšām (Support arm truck)
• Bīdmasta krautņotāji (Reach Truck)
• Ļoti šauro eju krautņotāji (Very Narrow aisle, VNA)
• Vilcēji

Tehnoloģija

Dakšu iekrāvējus parasti vada līdzi braucošs vadītājs, un to darbina iekšdedzes vai elektrodzinējs. Iekšdedzes dzinēji darbojas ar propāna / butāna maisījumu (sašķidrinātu naftas gāzi), dīzeļdegvielu vai dabasgāzi. Ar benzīnu darbināmi iekrāvēji ES vairs tikpat kā nepastāv.

Elektriskie vai ar gāzi darbināmie iekrāvēji var darboties arī telpās. Tirgus attīstības tendences virzās uz arvien plašāku elektroiekrāvēju izmantošanu, aizvietojot iekšdedzes iekrāvējus.

Spēka piedziņa masta pacelšanai, masta sagāšanai, uzkaragregātu darbināšanai, braukšanas piedziņai un stūrēšanai parasti tiek veikta ar hidrauliku.

Elektroiekrāvēji nodrošina tīru darba vidi bez piesārņojošo vielu emisijām. Tie ir aprīkoti ar vilces akumulatoru, kā lielā masa veicina smaguma līdzsvaru. Visbiežāk elektroiekrāvējiem izmanto 24, 48 vai 80 voltu svina-skābes akumulatoru baterijas. Kopš 2018. gada arvien biežāk tiek izmantoti litija-jonu akumulatori, kas nodrošina daudzas priekšrocības salīdzinājumā ar svina-skābes akumulatoriem.

Pārsvarā tiek izmantoti maiņstrāvas trīsfāžu dzinēji ar invertoru. Dzinējs iekrāvējiem kalpo arī kā reģeneratīvas bremzes.

Autoiekrāvējiem ir aizmugurējā stūrējoša ass ar ļoti lielu stūres leņķi, lai panāktu mazu pagrieziena rādiusu. Parasti pagrieziena loks ir tikai aptuveni transportlīdzekļa izmērs. Tiek izgatavoti iekrāvēji ar trim vai četriem riteņiem. Trīsriteņu konstrukcijā viens ritenis ir aizmugurē, četru riteņu aizmugurējos riteņus parasti savieno ar šarnīrsavienojošu stingru asi, kas piestiprināta punktā, kas atbalsta iekrāvēju.

Palešu ratiņi

Ar palešu ratiņiem tiek pārvietotas paletizētas kravas nelielos attālumos, piemēram ražošanas ceha vai noliktavas teritorijā. Hidrauliskie rokas palešu ratiņi, saukti arī par rohlu, Ameisi spēj pacelt paleti līdz 200 mm augstumam.

Elektriskie palešu ratiņi var būt aprīkoti ar vadītāja stāvplatformu, sēdvietu, vai arī ir vadāmi, vadītājam ejot tiem līdzi.

Pretsvara iekrāvēji

Pretsvara iekrāvēji savu nosaukumu ieguvuši pēc darbības principa — lai paceltu noteikta svara kravu, iekrāvēja pašsvaram jābūt atbilstoši lielam, lai līdzsvarojot kravas masu. Pretsvara iekrāvēju priekšrocības ir to universālais pielietojums, spēja pārvietoties pa dažādas kvalitātes segumu un brīvās kalta tērauda dakšas, ar kurām var paņemt visdažādākās kravas.

Krautņotāji ar balstdakšām

Šio iekrāvēju priekšrocība ir to mazais izmērs un zemā cena. Tie ir populāri visur, kur tiek krauts pāsvarā ar eiro paletēm un ir labas kvalitātes grīdas. Tie aizņem maz vietas un noliktavu plānojot, palešu plauktus var izvietot pat ār 2,5 m platām ejām.

Bīdmasta krautņotāji

Īpašs iekrāvēju variants ir bīdmasta krautņotājs. Bīdmasta krautņotājs ir kompaktāks par pretsvara iekrāvēju un spēj pacelt kravu lielākā augstumā (līdz 13 m). Tas ir radīts vietas taupīšanas nolūkā, kas ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem noliktavu nozarē. Bīdmasta krautņotāji ir brīvi nesoši (dakšas ir brīvas) un vienlaikus balstīti ar balstriteņiem. Lai uzņemtu kravu, masts tiek izbīdīts tā, lai dakšas izietu pilnībā ārpus krautņotāja gabarītiem un tās varētu nolaist zemē. Tomēr kravas transportēšanas un celšanas laikā mastu iebīda starp balstriteņiem, nodrošinot augstu stabilitāti braukšanas un celšanas laikā. Tādējādi krautņotājam nav nepieciešams pretsvars, kas aizņem daudz vietas un ir nevēlams noliktavu šaurajos apstākļos. Turklāt bīdmasta krautņotājā vadītājs sēž sāniski, kas ļauj izveidot kompaktu, vietu taupošu dizainu.

Bīdmasta krautņotāju platā riteņu šķērsbāze, poliuretāna riteņu cietība un masta konstrukcija nodrošina labu stabilitāti un salīdzinoši lielu atlikušo celtspēju arī lielo celšanas augstumos.

Bīdmasta krautņotājs ir tieši Eiropai raksturīgs tehnikas veids, ko 1956. gadā izgudroja vācu inženieris Frīdrihs Jungheinrihs (Friedrich Jungheinrich) un kas noteica Eiropas intraloģistikas attīstības pamatvirzienu pēc Otrā pasaules kara.

Ļoti šauro eju krautņotāji (augstplauktu krautņotāji), VNA

No grīdas transportlīdzekļiem šie ir visaugstākie krautņotāji, kas spējīgi strādāt visšaurākajā ejā. Celšanas augstums līdz 18m un darba ejas platums (Ast) — sākot ar 1400 mm.

Vilcēji

Ražošanas procesu apgādē arvien lielāku lomu spēlē vilcēji. Kombinācijā ar speciālām piekabēm, tie bieži tiek izmantoti, lai sasniegtu augstu efektivitāti sarežģīta ražošanas procesa apgādē ar izejvielām un dažreiz nodrošina arī gatavās produkcijas izvešanu. Izmanto t.s. Milk-run un Kanban ražošanas procesos.