Nopietni ar skriešanu sākusi nodarboties 18 gadu vecumā.[2] Piedalījusies 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Monreālā. Tajās izcīnīja bronzas medaļu 4×400 metru stafetē (3:24,24 min).[3] Tāpat bronzu izcīnījusi 1974. gada Eiropas čempionātā Romā 4×400 metru stafetē PSRS izlases sastāvā.[3] 1975. gada Eiropas čempionātā telpās izcīnījusi zeltu 4×2 apļu stafetē un bronzu individuālajā 400 metru distancē (42,80 s).[3] Vairākas medaļas sportiste izcīnījusi PSRS čempionātā, tai skaitā vienreiz kļuva par valsts čempioni telpās.[3] 1975. un 1980. gadā uzvarējusi Rīgas kausu sacensībās.[3] 14 reizes uzvarējusi Latvijas PSR čempionātā.[3] 1976. gada 7. augustā PSRS izlases sastāvā uzstādīja pasaules rekordu 4x440 jardu stafetē — 3:29,1 min.[3] Astoņas reizes labojusi Latvijas rekordus.[3] I. Kļimoviča-Drēviņa ir pašreizējo Latvijas rekordu 4×200 m un 4×400 m distancēs lidzautore. 400 m distancē viņai pieder viens no labākajiem personiskajiem rekordiem Latvijas vēsturē (51,49 s).[2]