Ingveraugu dzimta
augu dzimta
(Pāradresēts no Ingveru dzimta)
Ingveraugu dzimta (Zingiberaceae) ir ingveraugu rinda, kurā ir klasificētas aptuveni 50 ģintis un 1600 sugas.[1] Daudzi no dzimtā klasificētajiem augiem ir nozīmīgi krāšņumaugi, garšaugi vai ārstnieciskie augi.
Ingveraugu dzimta Zingiberaceae | |
---|---|
Alpinia zerumbet | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
Rinda | Ingveraugu rinda (Zingiberales) |
Dzimta | Ingveraugu dzimta (Zingiberaceae) |
Ingveraugu dzimta Vikikrātuvē |
Klasifikācija
labot šo sadaļuIngveraugu dzimtā ir klasificēti šādi taksoni:
- Apakšdzimta Siphonochiloideae
- Cilts Siphonochileae
- Siphonochilus
- Cilts Siphonochileae
- Apakšdzimta Tamijioideae
- Cilts Tamijieae
- Tamijia
- Cilts Tamijieae
- Apakšdzimta Alpinioideae
- Cilts Alpinieae
- Laterningveri (Etlingera)
- Adelmeria
- Aframomum
- Alpinia
- Amomum
- Aulotandra
- Cyphostigma
- Elettaria
- Elettariopsis
- Geocharis
- Geostachys
- Hornstedtia
- Lanxangia
- Leptosolena
- Plagiostachys
- Renealmia
- Siliquamomum
- Vanoverberghia
- ×Alpingera F. Luc-Cayol (Alpinia × Etlingera) — starpģinšu hibrīds
- Cilts Riedelieae
- Burbidgea
- Pleuranthodium
- Riedelia
- Siamanthus
- Cilts Alpinieae
- Apakšdzimta Zingiberoideae
- Cilts Zingibereae
- Kurkumas (Curcuma)
- Ingveri (Zingiber)
- Boesenbergia
- Camptandra
- Caulokaempferia
- Cautleya
- Cornukaempferia
- Curcumorpha
- Distichochlamys
- Haniffia
- Haplochorema
- Hedychium
- Hitchenia
- Kaempferia
- Kedhalia
- Laosanthus
- Myxochlamys
- Nanochilus
- Newmania
- Parakaempferia
- Pommereschea
- Pyrgophyllum
- Rhynchanthus
- Roscoea
- Scaphochlamys
- Smithatris
- Stadiochilus
- Stahlianthus
- Cilts Globbeae
- Gagnepainia
- Globba
- Hemiorchis
- Cilts Zingibereae
Galerija
labot šo sadaļu-
Etlingera elatior
-
Hedychium coronarium
-
Kaempferia elegans
-
Renealmia cernua
-
Zingiber spectabile
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Christenhusz, Maarten J.M.; Byng, James W. (2016-05-20). "The number of known plants species in the world and its annual increase". Phytotaxa 261 (3): 201. doi:10.11646/phytotaxa.261.3.1. ISSN 1179-3163.