Laterningveri

augu ģints

Laterningveri (Etlingera) ir ģints ingveraugu dzimtā, kuras dabiskais izplatības areāls ir Āzijas un Okeānijas tropu un subtropu reģionos.[1] Tajā ir klasificētas aptuveni 150 sugas.

Laterningveri
Etlingera
Etlingera elatior
Etlingera elatior
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaIngveraugu rinda (Zingiberales)
DzimtaIngveraugu dzimta (Zingiberaceae)
ĢintsLaterningveri (Etlingera)
Laterningveri Vikikrātuvē

Dažām lielākajām sugām dzinumi var sasniegt 10 metrus augstumu, tie pie pamatnes ir resni. Citas sugas aug kā lapu puduri; savukārt citām sugām ir gari, ložņājoši sakneņi.[2]

Klasifikācija

labot šo sadaļu

Ģintī ir klasificētas sugas (nepilns saraksts):[1]

  • Malajas laterningvers (Etlingera elatior)
  • Etlingera albolutea
  • Etlingera amomoides
  • Etlingera angustifolia
  • Etlingera burttii
  • Etlingera calycina
  • Etlingera diepenhorstii
  • Etlingera fenzlii
  • Etlingera hemisphaerica
  • Etlingera inundata
  • Etlingera kenyalang
  • Etlingera labellosa
  • Etlingera loroglossa
  • Etlingera maingayi
  • Etlingera newmanii
  • Etlingera otiolophos
  • Etlingera palangkensis
  • Etlingera pyramidosphaera
  • Etlingera rosamariae
  • Etlingera rosea
  • Etlingera sanguinea
  • Etlingera sulfurea
  • Etlingera triorgyalis
  • Etlingera walang
  • Etlingera valida
  • Etlingera versteegii
  • Etlingera vestita
  • Etlingera xanthoparyphe
  • Etlingera yunnanensis
  1. 1,0 1,1 «Etlingera Giseke | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2023-12-20.
  2. Axel Dalberg Poulsen. Etlingera of Borneo. Natural History Publications (Borneo), 2006. ISBN 978-983-812-117-0.