Inguna Jansone (dzimusi 1963. gada 20. aprīlī, mirusi 2009. gada 20. jūnijā) bija latviešu dzejniece un tulkotāja.

Inguna Jansone
Personīgā informācija
Dzimusi 1963. gada 20. aprīlī
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Mirusi 2009. gada 20. jūnijā (46 gadi)
Rīga
Literārā darbība
Valoda latviešu
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Inguna Jansone publicējās galvenokārt 20. gs. 90. gados.

Dzejot I. Jansone sākusi 17 gadu vecumā. Dzīves laikā viņai iznāca divi dzejoļu krājumi — "Sikspārņa sindroms" (1993) un "Šampūns ar balzamu" (1998).[1] Pēc tiem viņa galvenokārt pievērsās tulkošanai, jaunu dzejoļu publikāciju nebija līdz pat viņas nāvei.

2007. gadā dzejniecei progresēja vēzis, ar kuru viņa nodzīvoja gandrīz gadu. Pēc ilgas pretošanās, 2008. gada rudenī viņa tika aizvesta pie ārsta, kur tika konstatēta ielaista plakanšūna, ļaundabīgs audzējs, kas visbiežāk saistās ar ādas saslimšanu, bet I. Jansonei skāra galvu.

Dzejniece rakstīja par sevi un citiem sap.lv, ar iesauku Garāmskrienošais Susurs, kā arī deva padomus citiem.[2] Kopš vēzis skāra acis un Inguna Jansone zaudēja redzi, viņas vietā sāka rakstīt viņas vīrs Andris Akmentiņš.

Viņa bija Latvijas Rakstnieku savienības biedre. 1998. gadā saņēmusi Annas Dagdas prēmiju par krājuma "Šampūns ar balzamu" manuskriptu. 2003. gadā Jura Kronberga atdzejojumā iznāca viņas dzejas izlase zviedru valodā.

Inguna Jansone mira 2009. gada 20. jūnija rītā savās mājās. Viņa tika apbedīta 27. jūnijā.

Bibliogrāfija

labot šo sadaļu
  • Sikspārņa sindroms. Rīga: Garā pupa, 1993.
  • Šampūns ar balzamu. Rīga: Karogs, 1998.
  • Fladdermussyndromet [atdz. J. Kronbergs]. Tollarpa: Ariel Skrifter, 2003.
  • In jan [dzejas izlase; sast. Andris Akmentiņš]. Rīga: Kaza, 2009.