Indīgā atmatene (Agaricus xanthodermus, agrāk arī Agaricus xanthoderma) ir Latvijā ļoti reta atmateņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir indīgi.

Indīgā atmatene
Agaricus xanthodermus
Indīgā atmatene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsAtmatenes (Agaricus)
SugaIndīgā atmatene (A. xanthodermus)
Indīgā atmatene Vikikrātuvē

Sēnes apraksts labot šo sadaļu

 
Kātiņa apakšgalā mīkstums ir dzeltens.
 
Dažāda vecuma indīgās atmatenes
 
Sugas sausā varietāte ar saplaisājušu cepurīti
  • Cepurīte: krāsa sniegbalta vai vidū pelēcīgi brūngana atkarībā no vietas saulainuma, iespiedumos dzeltējoša. Forma sākumā lodveida, vēlāk zvanveida vai trapecveida, tad izpletusies. Virsmiziņa sausa, gluda, ar ieliektu malu. Platums līdz 15 cm. Mīkstums balts vai balti brūngans, griezumu vietās ātri un koši dzeltē,[1] ar fenola vai tintes smaržu un nepatīkamu garšu, kuras pastiprinās, mēģinot novārīt. Ja smarža nav labi nosakāma, tad īpaši stipra tā ir, pārgriežot kātiņa apakšgalu.[2] Sausākos planētas reģionos sastopama šīs sugas varietāte ar zvīņaini saplaisājušu cepurīti.[3]
  • Lapiņas: sākumā bālas vai sārtas, vēlāk šokolādes brūnas, ļoti šauras, brīvas, ciešas.
  • Kātiņš: balts, apakšdaļas strupajā bumbuļveida paresninājumā dzelteni oranžs, griezumā oksidējoties krāsojas koši dzeltens, īpaši lejasdaļā, ar dobumu, ar nokarenu biezu, augšup uzbīdāmu gredzenu, kura apakšpuse parasti zvīņota. Garums līdz 15 cm, resnums 1—3 cm.
  • Sporas: gludas, plati elipsoīdas, gaiši purpurbrūnas, masā tumši brūnas, ar dīgšanas atveri un eļļas pilienu katrā sporā, 5—7/3—4 µm.[4][5]
  • Cistīdas: 25—35/13—20 µm.

Augšanas apstākļi labot šo sadaļu

Humusa saprotrofe. Aug no jūlija līdz oktobrim zālē vai atsegtā augsnē krūmos, parkos, kapsētās, ceļmalās, pļavās, lapu koku mežos.[6]

Barības vērtība labot šo sadaļu

Indīga, izraisa gremošanas traucējumus, vemšanu un galvassāpes. Vienlaikus tiek atzīmēti fakti, ka daļai cilvēku šādas reakcijas uz viņu nav, sākot no pirmā sugas aprakstītāja 1876. gadā L. G. Ženevjē (Leon Gaston Genevier), kurš norādīja to kā Nantes apkaimē ievācamu un ēdamu. Tomēr pašlaik domā, ka Ženevjē gadījumā visdrīzāk notikusi līdzīgu sugu sajaukšana, kas ar atmateņu sugām viegli gadās to līdzības dēļ. Dažu cilvēku paaugstinātā izturība pret toksīniem arī netiek uzskatīta par pietiekamu iemeslu sugu vispār neatzīt par indīgu, jo indīgā atmatene ir starp tām sēņu sugām, ar kurām pasaulē saindējas visbiežāk, un dažos rajonos, kā Austrālijas Viktorijas štatā, šai ziņā tā ir pirmajā vietā.[7][8]

Līdzīgās sugas labot šo sadaļu

Visas citas atmatenes Latvijā ir labas ēdamās sēnes, tāpēc šī ir vienīgā atmateņu suga, kuru noteikti jāprot atšķirt no pārējām. Pamatatšķirības ir nepatīkamā slimnīcas smaka un spēcīgā dzeltēšana griezumā (kura vājinās ar vecumu). Vēl dzeltē arī tīruma atmatene, cildenā atmatene un dzeltējošā atmatene, bet tām šis process nav tik ātrs un spēcīgs un visām tām ir patīkama anīsa vai mandeļu smarža.[9][10] Atmatenēm radnieciskās mušmires atšķiras no tām ar savām vienmēr baltajām lapiņām.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ashley Mills - Video, kurā parādīta sugas dzeltēšana griezumā
  2. Kuo, M. (2002, August). Agaricus xanthodermus. MushroomExpert.Com
  3. Грибы Израиля - Шампиньон желтокожий
  4. V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 83. lpp.
  5. «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 197. lpp.
  6. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998., 159. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
  7. Agaricus xanthodermus Genev. - Yellow Stainer
  8. «The Yellow-staining Mushroom (Agaricus xanthodermus) is the cause of most poisonings due to ingestion of wild fungi in Victoria.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 25. martā. Skatīts: 2017. gada 2. novembrī.
  9. Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004., 29. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
  10. Mushroom Diary Blog - Horse & Field Mushroom Imposter! – The Yellow Stainer

Ārējās saites labot šo sadaļu