Cildenā atmatene (Agaricus augustus, agrāk arī Psalliota perrara) ir liela Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Cildenā atmatene
Agaricus augustus
Cildenā atmatene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsAtmatenes (Agaricus)
SugaCildenā atmatene (A. augustus)
Cildenā atmatene Vikikrātuvē

Sēnes apraksts labot šo sadaļu

 
Pusaugu cildenajām atmatenēm labi redzamas plīvura atliekas
 
Jaunībā zvīņu dēļ cepurīte šķiet brūnāka
 
Atšķirībā no indīgās vārdamāsas, cildenā atmatene griezumā dzeltē lēni un tikko manāmi
  • Cepurīte: krāsa sākumā bālgani dzeltenīga, klāta ar koncentriskām ciešām dzeltenbrūnām vai oranžbrūnām zvīņām, pašā vidū vienmērīgi brūna un gluda, sausa. Pie sākumā ieritinātās, vēlāk ieliektās cepurītes malas daļējā plīvura atliekas. Forma sākumā gandrīz lodveida, vēlāk zvanveida un tad izplesti plakana, parasti ar pauguru vidū. Platums līdz 15, reti 25 cm (daži avoti nosauc maksimālo izmēru līdz pat 40 cm). Mīkstums stingrs, sākumā balts, vēlāk dzeltenīgi vai sarkanīgi brūnē, griezumu vietās lēni mazliet dzeltē vai - īpaši vecumā - nemaina krāsu, ar spēcīgu anīsa vai mandeļu smaržu un vāju riekstu garšu.
  • Lapiņas: sākumā bālganas, vēlāk pelēcīgas un vecākām sēnēm tumši brūnas, ar gaišākām šķautnēm, brīvas, ļoti ciešas.
  • Kātiņš: sākumā balts, vēlāk dzeltenīgs, zem gredzena klāts ar sārti brūnganām zvīņām, iespiedumu vietās brūnējošs, parasti ar šauru dobumu, kas jau sēnes jaunībā pildīts ar tīmekļainu masu. Pie pamatnes vāles vai bumbuļa veida paresninājums ar baltiem sēņotnes pavedieniem. Uz kātiņa plats, bālgans vai dzeltenīgs atkarens gredzens, apakšpusē tas pūkaini zvīņots.[1] Garums līdz 20 cm, resnums 2—4 cm.
  • Sporas: olveida vai elipsoīdas, brūnganas, masā tumši vai violeti brūnas, ar dīgšanas atveri un eļļas pilienu katrā sporā, 7—10/4,5—6 µm.
  • Bazīdijas: četrsporu, 30—36/8—9 µm.
  • Cistīdas: vālesveida, platumā 6—8 µm.[2]

Augšanas apstākļi labot šo sadaļu

Nedzīvās zemsedzes saprotrofe. Aug grupās no jūlija līdz septembrim parasti dažādu tipu mežos, visbiežāk zem eglēm, bieži ceļmalās un citās vietās ar bojātu augsnes zemsedzi. Sastopama arī citās trūdvielām bagātās augsnēs - parkos un uz komposta kaudzēm.[3]

Barības vērtība labot šo sadaļu

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas. Augstās vērtības dēļ tiek audzēta arī mākslīgi.[4] Tomēr jāatceras, ka katram konkrētam cilvēkam var izrādīties alerģija uz kādu konkrētu vielu kādā sēņu sugā un pārbaudei pirmajā reizē vēlams to apēst nelielā daudzumā. Tāpat bez jebkādas alerģijas iespējama saindēšanās ar sēnēm, kas augušas piesārņotā vidē, kādā atmatenes nereti sastopamas.[5] Bieži sēņodiņu "satārpota".

Līdzīgās sugas labot šo sadaļu

Cildenā atmatene pieder pie dzeltējošo atmateņu grupas, kuras ir lielas, dzeltē iespiedumu vietās un ar to atšķiras no citām atmatenēm. Vēl šai grupā ietilpst tāpat ēdamās dzeltējošā atmatene, tīruma atmatene, krīta atmatene, dižsporu atmatene, sajaukšanai ar kurām ir tīri zinātniska nozīme, un dzeltējoša ir citā grupā iekļautā indīgā atmatene, kuras mīkstums, īpaši kātiņa pamatnē, griezuma vietā koši dzeltē daudz stiprāk nekā citām atmatenēm un kurai ir nepatīkama smaka. Cildenā atmatene parasti visvairāk atšķiras ar cepurītes zvīņu krāsu, lapiņu krāsu, kuras jaunībā parasti (bet ne vienmēr) nekļūst sārtas, lielumu, plato svārku veida gredzenu un kātiņa dobuma tīmekļaino pildījumu. Mušmires atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Sugu enciklopēdija
  2. V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 76. lpp.
  3. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998., 158. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
  4. «Agaricus augustus Culture - Fungi.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. novembrī. Skatīts: 2017. gada 6. novembrī.
  5. «Mad about Mushrooms - Poisoning with Agaricus augustus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 22. februārī. Skatīts: 2017. gada 6. novembrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu