Iluzoriskā spēle (angļu: set play; vācu: das Satzspiel; krievu: иллюзорная игра) šaha kompozīcijā ir viens vai vairāki, acīmredzami mata varianti uzdevuma sākuma pozīcijā, kuri mainās pēc risinājuma ievadgājiena.[1]

Iluzoriskā spēle apgrūtina īstenā risinājuma atrašanu (sevišķi, ja iluzoriskā spēle pastiprināta ar maldinājumu). Iluzoriskās spēles esamība tiek uzskatīta par uzdevuma pozitīvu īpašību.

Mūsdienu divvilčos un trīsvilčos liela nozīme ir tematiskai iluzoriskai spēlei. Iluzorisko spēli sauc par tematisku, ja tā ir viena no fāzēm autora idejas atveidojumā. Uz iluzorisko spēli attiecas tās pašas stingrās līdzekļu ekonomikas prasības, kuras izvirzītas tematiskam maldinājumam un īstenam risinājumam.

Iluzoriskā spēle palīgmata žanrā ir blakus pamatrisinājumam eksistējoša īsāka fāze, kurā ievadgājiens pieder pretējai puse (attiecībā pret pamatrisinājumu).

Ja uzdevumam ir iluzoriskā spēle, mūsdienu notācijā aiz risinājuma gājienu skaita pievieno zīmi «*» . Piemēram, «h#2*» nozīmē — palīgmats divos gājienos ar tematisku iluzorisko spēli.

№ 1. Izraels Šifmans
Western Morning News, 1929
1. godalga
abcdefgh
88
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 2 gājienos

Atrisinājums

Iluzoriskā spēle:
1. ... Zd7 2. Ze8#
1. ... Ze6 2. Zf7#
1. ... c5 2. Dc7#
1. ... d4 2. De5#
Patiesais risinājums:
1. Dd2! (spaids)
1. ... Zd7 2. Zfe4#
1. ... Ze6 2. Zge4#
1. ... c5 2. Dxd5#
1. ... d4 2. Dxd4#
Uzdevuma sākuma stāvoklī uz visiem iespējamiem melno gājieniem matojošās atbildes jau sagatavotas (iluzoriskā spēle). Balto rīcībā nav nogaidoša gājiena un tie spiesti jau gatavās atbildes izjaukt, to vietā radot citas.
  1. Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 135. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)