Igauņu virtuve
Igauņu virtuve (igauņu: eesti köök) ir igauņiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē. To vēstures gaitā ir ietekmējušas citu tautu, piemēram, dāņu, vāciešu, poļu, zviedru, virtuves. Igauņu virtuvē ēdieni galvenokārt tiek vārīti vai sutināti, retāk cepti.[1]
Igauņu virtuves pamatā ir kartupeļi, liesa vai cauraugusi cūkgaļa, zivis, kāposti, zirņi, pupas, grūbas, piens un biezpiens.[1] Tradicionālie ēdieni ir marinēts zutis, asinsdesa un sautēti skābi kāposti ar cūkgaļu,[2] kā arī rupjmaize, sautējumi, ievārījumi, marinēti gurķīši, grūbas, kartupeļu biezputra un sālīta siļķe. Svētkos galdā ceļ ceptu zosi, cūkgaļu, alu, melno pudiņu, ābolus, riekstus un piparkūkas.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Igauņu virtuve». Unesco Stāstu laiks. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 30. Oktobris. Skatīts: 2019. gada 22. aprīlī.
- ↑ «Igaunija». Eiropas Savieības portāls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-12-21. Skatīts: 2009-12-27.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Igauņu virtuve.
 | Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |