International Cometary Explorer

(Pāradresēts no ICE)

International Cometary Explorer (ICE) jeb International Sun/Earth Explorer 3 (ISEE-3), zināms arī kā Explorer 59 ir ASV kosmiskais aparāts starpplanētu vides pētniecībai. Tas kopā ar ISEE-1 un ISEE-2 ietilpa NASA un ESRO/ESA kopējā programmā International Sun-Earth Explorer (ISEE) Zemes magnētiskā lauka un Saules vēja mijiedarbības pētīšanai. Palaists 1978. gadā.

International Cometary Explorer
ISEE-3
International Cometary Explorer
KA veidskomētas starpplanētu zonde
OperatorsNASA
IzgatavotājiFairchild, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Starts12.08.1978. 15:12 UTC
Starta vietaKanaverala LC-17B Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NesējraķeteDelta 2914, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Beigu datumsaktīvs
NSSDC ID1978-079A
SCN11004
Masa469 kg
Enerģijasaules baterijas, 173.0 W
Orbītas elementi
Centr. ķermenisSaule
Ekscentricitāte0,05
Slīpums0,1°
Periods355 dienas
Afēlijs1,03 AU
Perihēlijs0,93 AU

ISEE-3 bija pirmais kosmiskais aparāts, kas ievadīts halo orbītā ap vienu no Zemes — Saules Lagranža punktu (L1). Pārdēvēts par ICE, 1985. gadā tas kļuva par pirmo aparātu, kas pietuvojies komētai (Džakobini—Cinnera komēta). Veicis arī Halleja komētas pārlidojumu. Pēc tam līdz 1997. gadam veica heliosfēras pētījumus.

2014. gadā amatieru grupa reaktivizēja ISEE-3.

Zinātniskie instrumenti

labot šo sadaļu

ISEE-3 nebija apgādāts ar attēlu uzņemšanas ierīcēm.

Tajā uzstādīti 13 zinātniskie instrumenti. Nozīmīgājie no tiem:

 
ISEE-3 trajektorija

Sākotnējā misija: International Sun/Earth Explorer 3

labot šo sadaļu

ISEE-3 palaists 1978. gada 12. augustā 15:12 UTC ar nezējraķeti Delta 2914 (Delta II) no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma LC-17B. Kosmiskais aparāts tika ievadīts halo orbītā ap L1 Zemes — Saules Lagranža punktu aptuveni 1,5 miljonu km attālumā no Zemes.

Misijas mērķi bija:

  • pētīt Zemes un Saules mijiedarbību Zemes magnētiskā lauka ārējā robežā;
  • detalizēti izpētīt Saules vēja struktūru Zemes tuvumā un triecienviļņus, kuri veidojas Saules vēja un Zemes magnētiskā lauka mijiedarbībā;
  • pētīt plazmas lokšņu mehānismu un kustību;
  • turponāt pētīt kosmiskā starojuma un Saules uzliesmojumu starojumu starpplanētu vidē aptuveni 1 AU reģionā.

Otrā misija: International Cometary Explorer

labot šo sadaļu

Pēc sākotnējās misijas pabeigšanas, 1982. gada 10. jūnijā ISEE-3 darbības tika pagarināta, pārdēvējot to par International Cometary Explorer. ICE primārais zinātniskais uzdevums bija Saules vēja un komētas atmosfēras izpēte. 1. septembrī tika atstāta halo orbīta un 15 mēnešu laikā veikta virkne Mēness pārlidojumu, ciešākais no kuriem bija 1983. gada 22. decembrī 119,4 km attēlumā no Mēness virsmas. 1984. gada sākumā zonde tika ievadīta heliocentriskā orbītā.

1985. gada 11. septembrī ICE pietuvojās Džakobini—Cinnera komētai, izlidojot cauri tās plazmas astei.

1986. gada martā ICE kopā ar vairāku valstu zondēm (Halleja armāda) veica Halleja komētas izpēti. Tā izlidoja cauri astei (minimālais attālums līdz komētas kodolam bija 28 miljoni km).

1991. gadā NASA pagarināja ICE lidojumu kā heliosfēras misiju, lai veiktu Saules koronālās masas izmešanas pētījumus, salīdzinot datus ar mērījumiem no Zemes un 1990. gadā palaisto zonti Ulysses.

1997. gada 5. maijā ICE misija tika izbeigta, atstājot darbojamies tikai nesējsignālu.

1999. gadā NASA veica īsu seansu ar ICE, lai pārbaudītu nesējsignāla kvalitāti. 2008. gadā NASA, sadarbībā ar privāru uzņēmumu KinetX pārbaudīja ICE stāvokli un secināja, ka visas ierīces, izņemot vienu ir darboties spējīgas, arī degvielas krājumi ir pietiekami zondes darbības turpināšanai.

ISEE-3 Reboot Project

labot šo sadaļu

2014. gadā, kad ICE atradās tuvāk Zemei, inženieru, programmētāju un zinātnieku grupa nolēma aktivizēt kosmisko aparātu. Maijā tika savākti 125 000 USD projekta īstenošanai.

29. maijā komanda, izmantojot Aresibo antenu, nodibināja sakarus ar ICE un pārslēdza to inženierrežīmā, lai tā pārraidītu telemetrijas datus.

Ārējās saites

labot šo sadaļu