Hugo Teodors Krūmiņš

Hugo Teodors Krūmiņš;
Personīgā informācija
Dzimis	1901. gada 5. janvārī ; Vitrupes pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, ; Krievijas Impērija; (tagad Latvija)
Miris	1990. gada 16. aprīlī (89 gadi); Ņujorka
Dzīves vieta	Ņujorka
Pilsonība	Latvija ; ASV
Nodarbošanās	dramaturgs, dzejnieks

Hugo Teodors Krūmiņš (dzimis 1901. gada 5. janvārī Vitrupes pagastā, Vecmelbāržos, miris 1990. gada 16. aprīlī Ņujorkā, apbedīts Latvijā, Liepupes kapos) bija latviešu dramaturgs.

Biogrāfija

Dzimis kuplā saimnieku ģimenē. Beidzis Limbažu ģimnāziju. No 1920. gada līdz 1926. gadam studējis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Bijis skolotājs Tukumā, Oleros, Ķirbižos, pēc tam atgriezies Vitrupes pagastā, lai saimniekotu dzimtajās mājās "Vecmelbāržos". Vitrupē bijis aktīvs sabiedriskās dzīves – teātra izrāžu un sporta pasākumu organizētājs. Vēlāk kļuvis par mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" biedru. Precējies ar dzejnieci un Latvijas šaha meistari Martu Vitrupi. Otrā pasaules kara gados Krūmiņš kopā ar dzīvesbiedri atstāja Latviju. Trimdas sākumgadus ģimene aizvadīja Vācijā, kur Krūmiņš strādāja par skolas pārzini - Huzumā, Flensburgā, Lībekā. 1950. gadā viņi pārcēlās uz ASV, Klīvlendu, bet mūža pēdējos gadus Krūmiņš pavadīja Ņujorkā.

Daiļrade

No 1920. gada periodikā publicēti Krūmiņa dzejoļi un epigrammas. Uz mazām skatuvēm daudz izrādītas viņa lugas, kas publicētas arī atsevišķās grāmatās:

komēdijas "Jaunais agronoms" (1927), "Vecpuiši", "Atstātā līgava", "Ideāla vecmāte" (visas 1928), "Priekšzīmīga saimniecība" (1929), "Sāncenši" (1930), "Modernais lauksaimnieks", "Vecpuiši precas" (abas 1931), "Toms Dižboms"(1932, teātrī arī ar nosaukumu "Spēka vīri"), "Eksportsviests un mīlestība"(1932);
tautas lugas "Silzemnieki" (1934, teātrī 1933. gadā ar nosaukumu "Negaiss tuvojas"), "Druvu dziesma" (1939);
drāmas "Melanholiskais valsis" (1931), "Zemnieka testaments" (1939).

Trimdā sarakstītas un izrādītas lugas "Jūrnieka kristība" (1946), "Cēli kā dzimtenes dievnami" (1949), "Vārds dzejniekiem no tautas" (1963, publicēta arī žurnālā "Tilts" 1964. gadā), "Maestro no Rucavas" (1964). Krūmiņa lugās tēlota galvenokārt viņam labi pazīstamā lauku vide, tajās parasti raita darbība, atjautīgas situācijas, bet pieticīgi psiholoģiski raksturojumi. Dzeja, kurā jūtamas vēlīna ekspresionisma atbalsis, publicēta krājumā “Zemes vējos” (1950, 1986). Izmantojis pseidonīmu "Kaspars Gunisperis". Krūmiņa meita Minjona Kļaviņa tēva daiļradei veltījusi grāmatu “Dzejnieks Hugo Krūmiņš mūzikā” (2001).^[1]

Atsauces

↑ «LGB - Limbažu Galvenā bibliotēka: Novadpētniecība > Novadnieku enciklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 2. februārī. Skatīts: 2018. gada 4. septembrī.

Literatūra

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Rīga, Latvijas enciklopēdija, 1992, ISBN 5-89960-034-9

[1] «LGB - Limbažu Galvenā bibliotēka: Novadpētniecība > Novadnieku enciklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 2. februārī. Skatīts: 2018. gada 4. septembrī.

[1]