Hosta grīslis
Hosta grīslis (latīņu: Carex hostiana) ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā. Latviju šķērso sugas izplatības areāla ziemeļaustruma robeža, tādēļ suga ir bieži sastopama gandrīz visā valstī, atskaitot valsts dienvidaustrumu daļu. Augs sastopams mitrās pļavās, krūmājos, zāļu purvos, it īpaši kaļķainās augsnēs.[1]
| Hosta grīslis Carex hostiana (DC.) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Hosta grīslis (Carex hostiana) |
 Hosta grīslis Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuHosta grīslis ir daudzgadīgs, 25—45 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo auga sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītim ir skaidri nodalīts, divzobains knābītis.
Auga cers ir skrajš un augam ir saknenis ar īsiem dzinumiem. Stublājs ir stāvs un gluds. Lapas ir 0,2—0,4 cm platas, 2—3 reizes īsākas nekā stublājs. Ziedkopā ir 3—5 vārpiņas. Stublāja galotnē ir viena vīrišķā vārpiņa, zem tās ir aptuveni 1 cm garas sievišķās vārpiņas. Augšējās vārpiņas vienmērīgi satuvinātas, apakšējā nereti attālāk, ar 2—5 cm garu kātiņu, kātiņš ieslēgts seglapas makstī. Apakšējā seglapa nesasniedz vīrišķo vārpiņu. Augļa pūslītis ir plakans, trīsšķautņains, zaļš ar dzeltenīgu dzīslojumu. Segplēksne tumšbrūna, ar gaišu vidusdaļu, īsāka nekā pūslītis. Zied maijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Hosta grīslis - Carex hostiana DC. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-15.