Hosē Karerass
Hosē Karerass (spāņu: José Carreras; dzimis 1946. gada 5. decembrī Barselonā, Spānijā) ir spāņu tenors. Debitējis uz operas skatuves 11 gadu vecumā. Savas karjeras laikā dziedājis lomas vairāk nekā 60 operās, uzstājoties pasaules slavenākajos operteātros. Īpaši pazīstams ar lomām Verdi un Pučīni operās. 1990. gadā Karerass sāka uzstāties kopā ar vēl diviem tenoriem — Lučāno Pavaroti un Plasido Domingo, kopā izveidojot plašu popularitāti ieguvušo solistu ansambli "Trīs tenori".
| Hosē Karerass José Carreras | |
|---|---|
 Hosē Karerass Pasaules ekonomikas forumā Davosā 2011. gada 26. janvārī | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
1946. gada 5. decembrī Barselona, Katalonija, Spānija |
| Žanri | Opera |
| Nodarbošanās | operdziedātājs (tenors) |
| Darbības gadi | 1954—pašlaik |
| Izdevēji | Philips Classics Records |
Karerass pazīstams arī ar savu humanitāro darbu. Viņš ir Starptautiskā Hosē Karerasa leikēmijas fonda prezidents. Šo fondu viņš dibināja 1988. gadā, neilgi pēc tam, kad viņam bija izdevies atveseļoties no leikēmijas.[1]
Biogrāfija labot šo sadaļu
Agrīnie gadi labot šo sadaļu
Hosē Karerass piedzima Santsā, Barselonas strādnieku rajonā, kā jaunākais trīs bērnu ģimenē. 1951. gadā ģimene emigrēja uz Argentīnu labākas dzīves meklējumos, kas izrādījās nesekmīgi. Ģimene pēc gada atgriezās Santsā, kur Hosē pavadīja savu bērnību un pusaudža gadus. Jau agrā vecumā Hosē parādījās muzikālās dotības. Īpaši viņš saka interesēties par dziedāšanu 6 gadu vecumā, kad bija noskatījies amerikāņu filmu The Great Caruso (1951) ar Mario Lancu galvenajā lomā. Hosē mājās bieži dziedāja ārijas no filmas. Hosē vectēvs, kas bija baritons-amatieris, iedrošināja zēna vecākus meklēt iespējas, lai Hosē varētu mācīties mūziku. Vispirms viņš mācījās klavierspēli un dziedāšanu pie sava drauga mātes Magdas Pruneras. Bet no astoņu gadu vecuma viņš apmeklēja stundas Barselonas municipālajā konservatorijā. Pirmā uzstāšanās arī bija astoņu gadu vecumā. Hosē nodziedāja Verdi operas "Rigoleto" āriju La donna è mobile Spānijas nacionālajā radio. 1958. gadā, 11 gadu vecumā, Hosē Karerass uzstājās uz Barselonas Liceu operas skatuves ar zēna soprāna lomu. Pusaudža gados Karerass turpināja mācīties dziedāšanu Barselonas mūzikas koledzā Conservatori Superior de Música del Liceu, ņēma privātstundas pie meistariem. Vēlāk, tēva un brāļa pierunāts, Karerass iestājās Barselonas Universitātē, lai mācītos ķīmiju, tomēr pēc diviem gadiem to pameta, lai koncentrētos uz mūziku.[2]
Operdziedātāja karjera labot šo sadaļu
18 gadu vecumā Karerasam bija izveidojies tenors, ko pamanīja ne tikai kritiķi, bet arī slavenā operdziedātāja Montserata Kabaļe, kas 1970. gadā uzaicināja viņu par partneri Gaetāno Doniceti operā "Lukrēcija Bordža". Šī loma Karerasa karjerā bija debija viņam kā vīriešu tenora lomas izpildītājam.[2]
Turpmākā Karerasa karjera attīstījās ļoti strauji. Kopā ar Monseratu Kabaļe viņš dziedāja lomas 15 operās. Kabaļe brālis Karloss kļuva par Karerasa menedžeri un turpināja šo darbu līdz pat 1990. gadu vidum. 28 gadu vecumā Karerass jau bija dziedājis vadošās lomas 24 operās, bija uzstājies slavenos Eiropas un Ziemeļamerikas operteātros. Viņam bija noslēgts līgums ar ierakstu kompāniju Philips Records, kas izdeva viņa iedziedātās operas. Sadarbībā ar itāļu operdziedātāju Katju Ričerelli tika veikti daudzi ieraksti (pārsvarā ar Philips Records vai Deutsche Grammophon firmas zīmi). Laba sadarbība Karerasam izveidojās ar slaveno austriešu diriģentu Herbertu fon Karajanu. Karerass biežu dziedāja viņa diriģētos operās un koncertos no 1976. līdz 1986. gadam. 1980. gados Karerass pievērsās arī cita veida mūzikai, iedziedāja dziesmas un mūziklus, Argentīnas folkmūziku, filmējās kinooperās.
Cīņa ar slimību labot šo sadaļu
1987. gadā Karerass uzsāka filmēties operas "Bohēma" kinoversijā. Filmēšanas laikā Parīzē viņu piemeklēja akūta limfoblastiska leikēmija. Izredzes izdzīvot tika vērtētas kā 1 pret 10. Karerasam veica ķīmijterapiju, radioterapiju, asinsrades cilmes šūnu transplantāciju, un viņam izdevās pārvarēt slimību. 1988. gadā Karerass atgriezās uz operas skatuves. Pēc izveseļošanās Karerass vēlējās dot savu ieguldījumu, lai palīdzētu medicīnas zinātnes cīņā ar vēzi. 1988. gada 14. jūlijā viņš nodibināja Starptautiskā Hosē Karerasa leikēmijas fondu. Karerass ir sniedzis ap 20 labdarības koncertiem gadā, lai savāktu līdzekļus fondam medicīnas vajadzībām. Viņš ir goda biedrs vairākās medicīnas asociācijās un UNESCO labās gribas sūtnis.
Koncertdarbība labot šo sadaļu
1990. gados Karerass biežāk sāka pievērstiem koncertiem. 1990. gadā Karerass, Lučāno Pavaroti un Plasido Domingo kopā uzstājās koncertā 1990. gada FIFA Pasaules kausa kā "Trīs tenori". Pēc tam sekoja vēl daudzas uzstāšanās, kas izpelnījās milzīgu publikas ievērību. "Trīs tenori" uzstājās līdz pat 2003. gadam.
2000. gados Karerass koncertos bieži izpildīja klasiskās mūzikas žanra dziesmām, kā arī dziedāja neapolitāniešu dziesmas. Bieži uzstājās koncertos vai ierakstīja dziesmas arī kopā ar populārās mūzikas dziedātājiem, tādiem kā Daiena Rosa, Šarls Aznavūrs, Sāra Braitmena, Vikija Leandrosa un daudziem citiem.
Karerass uzstājies arī Latvijā. 1998. gadā viņš dziedājis Nacionālajā operā, 2008. gadā — Dzintaru koncertzālē Jūrmalā un 2016. gadā — "Arēnā Rīga".[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Presentation». José Carreras International Leukaemia Foundation.
- ↑ 2,0 2,1 «Biography of José Carreras». jcarreras.homestead.com.
- ↑ «Unikālā balss». spoki.lv.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hosē Karerass.- José Carreras Timeline 1958—2004
- JOSÉ CARRERAS VOCE DI TENORE
- José Carreras at The Met Performance Record
- José Carreras at La Scala Performance Record
- Oficiālā tīmekļa vietne Starptautiskais Hosē Karerasa leikēmijas fonds
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)