Hirodipteri (Chirodipterus) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas. Dzimtu 1933. gadā izdalīja vācbaltiešu paleontologs Valters Gross. Zivis dzīvoja augšdevona laikā Eiropā, Ķīnā un Austrālijā. Ģints tipveida suga ir Chirodipterus wildungensis Gross, 1933 no Reinas apgabala frānas stāva nogulumiem Vācijā.

Hirodipteri
Chirodipterus Gross, 1933
Chirodipterus rhenanus pterigoīdās zobu plātnes.
Chirodipterus rhenanus pterigoīdās zobu plātnes.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomata)
VirsklaseKaulzivis (Osteichthyes)
KlaseDaivspurzivis (Sarcopterygii)
ApakšklaseDivējādelpojošās zivis (Dipnoi)
KārtaDipterīdveidīgās (Dipteridiformes)
DzimtaHirodipterīdas (Chirodipteridae)
ĢintsHirodipteri (Chirodipterus)
Hirodipteri Vikikrātuvē

Hirodipteri ir salīdzinoši lielas zivis ar īsu purnu un spēcīgu sakodienu. Zobu plātnes ir masīvas, smalcinošā tipa, ar gludu virsmu un 5—6 īsiem ķīļiem. Pterigoīdās plātnes robežojas pa viduslīniju. Lemesis ir izliekta valnīša veidā. Žoklim ir dermopalatīna plātņu pāris. Kosmīns ir uz galvaskausa kauliem, bet nav uz zobu plātnēm.[1]

  • ģints: Chirodipterus
  1. Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 390. lpp.