Hipokrats

sengrieķu ārsts
(Pāradresēts no Hipokrāts)

Kosas Hipokrats (grieķu: Ἱπποκράτης ὁ Κῷος, Hippokrátēs ho Kṓos, dzimis ap 460. gadu p.m.ē., miris ap 370. gadu p.m.ē.) bija Perikla laikmeta sengrieķu ārsts un filozofs, viena no svarīgākajām personām medicīnas vēsturē. Hipokrats tiek saukts par “medicīnas tēvu”.[1] Par viņa dzīvi ir zināms maz. Ir grūti atšķirt faktus par Hipokrata dzīvi no vēlākajiem stāstiem un leģendām, kas radušies laika gaitā. Viņš dibināja Hipokrata ārstu skolu, viņa sekotājiem tiek piedēvēta Hipokrata zvēresta nodošanas tradīcijas ieviešana, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām.

Hipokrats no Kosas
Ἱπποκράτης ὁ Κῷος
Hipokrats no Kosas
Personīgā informācija
Dzimis ap 460. gadu p.m.ē.
Kosā (mūsdienās Valsts karogs: Grieķija Grieķija)
Miris ap 370. gadu p.m.ē.
Larisā, Tesālijā (mūsdienās Valsts karogs: Grieķija Grieķija)
Pilsonība sengrieķis
Nodarbošanās ārsts, filozofs, rakstnieks

Hipokrats no Kosas Vikikrātuvē

Viņš pievērsās arī garīgu slimību ārstēšanai. Viņš esot ieviesis tādus terminus kā paranoja, mānija, melanholija, bet mūsdienās šo jēdzienu izpratne ir mainījusies, salīdzinot ar Hipokrata piedāvātajiem skaidrojumiem. Tiek uzskatīts, ka Hipokrats bija pirmais, kas visus cilvēkus dalīja grupās pēc temperamenta, tas ir, sangviniķos, flegmatiķos, holēriķos un melanholiķos.

BiogrāfijaLabot

Vēsturnieki uzskata, ka Hipokrats ir dzimis ap 460. gadu p.m.ē. Kosas salā. Cita veida biogrāfiskā informācija visticamāk ir nepatiesa.[2] Biogrāfiju par Hipokratu pirmais uzrakstīja 2. gadsimtā dzīvojošais sengrieķu ārsts Efesas Sorans, kas tiek uzskatīta arī par nozīmīgāko avotu, kur detalizēti aprakstīta Hipokrāta personīgā dzīve.

Sorana rakstītajā biogrāfija ir teikts, ka Hipokrata tēvs bija ārsts Heraklids, bet māte — Praksitela. Hipokrata dēli Tesalijs un Drakons, kā arī audžudēls Polibuss, bija viņa mācekļi. Galēna rakstītajos darbos ir teikts, ka arī Polibuss bija Hipokrata dēls.[3][4]

Sorans apgalvo, ka Hipokrats apguvis medicīnu no sava tēva un vectēva, kā arī studējis Dēmokrita un Gorgiasa darbus. Viņš visticamāk strādās Kosas asklepionā, kā arī mācījies pie trāķiešu ārsta Herodika. Hipokrats apguva medicīnu visu savu mūžu, ceļojot gan pa Trāķiju, Tesāliju, gan pa Marmora jūras reģionu. Hipokrats visticamāk nomira ap 370. gadu p.m.ē. Larisā, 83, 85 vai 90 gadu vecumā (dažos avotos tiek minēts, ka viņš nodzīvoja vairāk nekā 100 gadus).[4]

Hipokrata zvērestsLabot

Pamatraksts: Hipokrata zvērests

Hipokrata zvērests ir svinīgos apstākļos izteikta ārsta apņemšanās savā darbā ievērot ētikas normas. Tradicionāli šo solījumu saista ar Hipokrata izveidoto ārstniecības skolu Senajā Grieķijā, kaut gan ir izteikts pieņēmums, ka šis zvērests ir senāks un tapis jau Pitagora (ap 580./572.–ap 500./490. gadu p.m.ē.) laikā.[5] Mūsdienās Hipokrata zvēresta teksts ir sastopams dažādās variācijās, un to nodod jaunie ārsti pēc universitātes beigšanas un ārsta diploma saņemšanas.

AtsaucesLabot

  1. «Hippocrates» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2020. gada 7. augustā.
  2. Sherwin B. Nuland. Doctors. Knopf, 1988. 4. lpp. ISBN 978-0-9539240-3-5.
  3. Francis Adams. The Genuine Works of Hippocrates. New York : William Wood and Company, 1891. 19. lpp. ISBN 978-1428629226.
  4. 4,0 4,1 Roberto Margotta. The Story of Medicine. New York : Golden Press, 1968. 66. lpp.
  5. Owsei Temkin. «On Second Thought». "On Second Thought" and Other Essays in the History of Medicine and Science. Johns Hopkins University, 2001-12-06. ISBN 978-0801867743.

Ārējās saitesLabot