Hermanis Balks (vācu: Hermann Balck; dzimis 1897. gada 7. decembrī, miris 1982. gada 29. novembrī) bija vācu tanku ģenerālis (General der Panzertruppe) Otrā pasaules kara laikā. Viens no 27 karavīriem, kuri saņēmuši Dzelzs krusta Bruņinieka krustu ar Ozollapām, Zobeniem un Briljantiem (Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes mit Eichenlaub, Schwertern und Brillanten).
Dzimis militārpersonas ģimenē. 1913. gadā iestājās militārajā dienestā. Pirmā pasaules kara laikā leitnanta dienesta pakāpē karoja Rietumu, Austrumu un Balkānu un Itālijas frontēs. Vairākkārt ievainots. Pēc kara turpināja dienestu Reihsvērā. 1938. gadā iekļāvās motorizēto vienību sastāvā.
Otrā pasaules kara laikā piedalījās kaujā par Franciju, kaujā par Grieķiju un Austrumu frontes dienvidu sektorā, kur izvirzījās par vienu no spējīgākajiem tanku vienību komandieriem. Kara beigās karoja arī Elzasā un Ungārijā.
1947. gadā tika atbrīvots no ASV gūsta. 1948. gadā tika arestēts par to, ka 1944. gadā bez tiesas spriedumu ar nāvi sodīja vācu pulkvežleitnantu, kurš bija piedzēries un nespēja pildīt kaujas uzdevumu. Tika notiesāts uz 3 gadiem, ieslodzījumā pavadīja pusi no termiņa.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hermanis Balks.
.svg){kind=small}