Herberts Siliņš
Herberts Ernests Siliņš (dzimis 1926. gada 28. augustā, miris 2001. gada 4. martā) bija latviešu gleznotājs.
| Herberts Ernests Siliņš | |
|---|---|
| Dzimis |
1926. gada 28. augustā Tukuma apriņķis, Aizupes pagasts |
| Miris |
2001. gada 4. martā (74 gadu vecumā) Rīga |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | Glezniecība |
Herberts Siliņš piedzima strādnieka, Latvijas brīvības cīnītāja ģimenē Tukuma apriņķa Aizupes pagastā. 1944. gadā tika iesaukts vācu armijā un nonāca angļu gūstā. Pēc kara no 1946. līdz 1948. gadam mācījās Eslingenes latviešu mākslas skolā pie Ludolfa Liberta, Jāņa Kugas, Jūlija Matisona un Friča Banges. 1948. gadā Siliņš atgriezās Latvijā un apguva krāsotāja profesiju. 1952. gadā nonāca pirmstiesas apcietinājumā, no kura tika atbrīvots pēc Staļina nāves.[1]
Strādājis eļļas tehnikā, gleznojis galvenokārt ainavas, klusās dabas, ziedus, Kurzemes mazpilsētas, jūru, jahtas un ostas — ūdeņi un burāšana bija viņa kaislība. Siliņa daiļradē vērojama postimpresionisma un abstraktā ekspresionisma ietekme. Parasti izvēlējās kvadrāta formātu. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1960. gada. Bijis arī Zvejnieku savienības un Latvijas Valsts jūras kuģniecības estētiskās sadarbības grupas vadītājs. 1999. gadā kļuva par Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiātu.[2]
Viņa dēls Kārlis Siliņš ir mākslinieks, gleznošanas pasniedzējs Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Meita Liene Sondore, dzim. Siliņa, uztura speciāliste, RSU docētāja Dēls Vilis Siliņš ir miris. Sieva Ausma Siliņa ir pensionēta diētas māsa.
Literatūra
labot šo sadaļu- Gundega Cēbere. Herberts Ernests Siliņš. Rīga: Neputns. 2012, 128 lpp., ISBN 978-9984-807-90-4
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Siliņš Herberts Ernests Klasiskās mākslas galerija Antonija
- ↑ Herberts Siliņš Arhivēts 2016. gada 15. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Galerija Jēkabs