Herberts Līkums
Herberts Līkums (1902—1980) bija latviešu mākslinieks un sabiedriskais darbinieks. Tautas Saeimas deputāts (1940), Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts, PSRS Augstākās Padomes deputāts. LPSR Mākslinieku savienības organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1941–1942, 1944–1946). Latvijas PSR nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1962).
| Herberts Līkums | |
|---|---|
 | |
| Tautas Saeimas deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1902. gada 29. martā Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija(tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1980. gada 7. oktobrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS(tagad Latvija) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Olga Lejaskalne |
| Bērni | Juris Lejaskalns |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1902. gada 29. martā Rīgā strādnieku ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām atgriezās dzimtenē, studēja Latvijas Mākslas akadēmijā (1921—1931). 1925. gadā sāka mācīties J. Kugas Dekoratīvās glezniecības darbnīcā. Līdztekus strādāja par dekoratoru Valmieras teātrī (1925), Nacionālajā teātrī (1926—1931) un Rīgas Strādnieku teātrī (1926—1934). Papildinājās Eiropas valstīs (1927) un Padomju Savienībā (1933—1934). Pēc atgriešanās Latvijā apcietināts sakarā ar aizdomām par darbošanos nelegālā organizācijā. 1936. gadā Latvijas Nacionālajā operā veidoja operas "Hamlets" dekoratīvo ietērpu. Rīgas Krievu drāmas teātra mākslinieks (1937–1940).
Pēc Latvijas okupācijas viņu iecēla par Sabiedrisko lietu ministrijas Sabiedriski kulturālā departamenta direktoru un ievēlēja par Tautas Saeimas deputātu.[1]
Pēc Otrā pasaules kara H. Līkums bija Rīgas Kinostudijas mākslinieciskais inscenētājs (1953–1976), veidojis vairāk nekā 20 mākslas filmu: „Salna pavasarī”, „Kā gulbji balti padebeši iet”, „Nauris”, „Latviešu strēlnieka stāsts”, „Purva bridējs”, „Jolanta”, "Mērnieku laiki", „Nāves ēnā” un citas.[2]
Miris 1980. gada 7. oktobrī Rīgā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri.[novecojusi saite] Apgāds Gauja, 1982.
- ↑ Pēc restaurācijas apskatāmas O. Pladera un H. Līkuma gleznas Arhivēts 2011. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Iveta Gudakovska, LU Bibliotēka
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |