Hendriks Adamsons
Hendriks Adamsons (igauņu: Hendrik Adamson; dzimis 1891. gada 6. oktobrī [v.s. 24. septembrī], miris 1946. gada 7. martā) bija igauņu dzejnieks, prozaiķis un skolotājs. Dzimis drēbnieka ģimenē, beidzis Tartu skolotāju semināru, kopš 1911. gada strādājis par skolotāju un vēlāk arī par skolas direktoru. 1927. gadā slimības dēļ pametis skolotāja darbu un pelnījis tikai ar rakstniecību. Bijis Igaunijas Rakstnieku savienības loceklis.
| ||||||||||||||
|
1913. gadā sācis publicēt īsos stāstus un poēmas avīzēs. 1919. gadā izdevis pirmo dzejas grāmatu Mulgimaa. Savā dzejā viņš spilgti attēloja vietējo dabu, dzīvi.
1929. gadā Adamsons apguvis esperanto valodu un jau nākamajā gadā sācis rakstīt savus oriģinālos dzejoļus šajā valodā. Vairāki viņa darbi igauņu valodā ir tikuši tulkoti uz esperanto.
Ievērojamākie darbi
labot šo sadaļuPoēmas
labot šo sadaļu- Mulgimaa (1919)
- Inimen (1925)
- Tõus ja mõõn (1931)
- Kolletuspäev (1934)
- Mälestuste maja (1936)
- Linnulaul (1937)
Īsie stāsti
labot šo sadaļu- Kuldblond neitsi (1925)
- Roheline sisalik (1925)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hendriks Adamsons.
- Hendriks Adamsons. Igaunijas rakstnieku tiešsaistes vārdnīca. (angliski)
- Hendrika Adamsona darbi Atvērtajā bibliotēkā
- Hendriks Adamsons (esperanto)
Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |