Hemicelulozes

Hemicelulozes ir dažāda sastāva neviendabīgi polisaharīdi, kas, atšķirībā no celulozes, sastāv no salīdzinoši īsām un sazarotām ķēdēm, kuru polimerizācijas pakāpe vidēji ir 150—200. Hemicelulozes ir ūdenī grūti šķīstošas vai nešķīstošas vielas; tām nav reducējošu īpašību. Hemicelulozes ietilpst augu šūnapvalkā un parasti sastāv no šādiem monosaharīdiem: pentozēm — D-ksilozes un L-arabinozes; heksozēm — D-glikozes, D-galaktozes un D-mannozes; 6-dezoksiheksozēm — L-ramnozes un L-fukozes; heksuronskābēm — D-glikuronskābes, D-galakturonskābes un 4-O-metil-D-glikuronskābes. Bieži vien hemicelulozes satur acetilētus ogļhidrātu atlikumus. Hemicelulozes augu šūnapvalkā ar celulozi saista ūdeņraža saites, bet ar lignīnu galvenokārt ētera saites.

Hemicelulozes molekulas fragments, kas sastāv no ksilozes, mannozes, glikozes un galaktozes atlikumiem

Hemicelulozes var kalpot gan kā šūnu sieniņu struktūrelements, gan kā rezerves barības vielas. Hidrolītiski šķeļoties, tās, neskaitot glikozi, veido arī mannozi, galaktozi un citus ogļhidrātus, tādēļ tiek sauktas attiecīgi par mannāniem, galaktāniem u.tml. Mannānus bieži satur augu sēklapvalki. Daudzi bezmugurkaulnieki, piemēram, gliemeži, spēj hemicelulozes izmantot uzturā, jo to barības traktā ir hemicelulozes šķeļoši enzīmi.

Literatūra

• П. Каррер. Курс органической химии. Ленинград: Государственное научно-техническое издательство химической литературы, 1960, 466. lpp. (krieviski)