Helmholca spole
Helmholca spole ir ierīce viendabīga magnētiskā lauka radīšanai. Tā ir nosaukta vācu fiziķa Hermaņa fon Helmholca vārdā. Tā ir veidota no diviem solenoīdiem, kas novietoti uz vienas ass. Šādas sistēmas centra tuvumā ir viendabīga magnētiskā lauka zona. Helmholca spoles izmanto ne tikai magnētisko lauku radīšanai, bet arī lai slāpētu ārējos magnētiskos laukus, kā Zemes magnētisko lauku.
Apraksts
labot šo sadaļuHelmholca spole sastāv no diviem identiskiem solenoīdiem, kas simetriski novietoti uz vienas ass, katra savā pusē eksperimenta laukumam attālumā, kas vienāds ar spoles rādiusu. Katrā no spolēm plūst vienāda stipruma elektriskā strāva vienādos virzienos. Tieši nosacījums, ka attālumam starp spolēm jābūt vienādam ar spoļu rādiusiem, raksturo Helmholca spoles. Šādai sistēmai atšķirība magnētiskā lauka intensitātē starp solenoīdu plaknēm un centru starp tām ir 7%.
Matemātiskais raksturojums
labot šo sadaļuMagnētiskais lauks Helmholca spoļu centrā uz to ass izsakāms kā: kur ir vakuuma magnētiskā caurlaidība
( ), n tinumu skaits katrā spolē, I elektriskā strāva, kas plūst spolēs, R spoļu rādiusi.
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Helmholca spole.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |