Hellēnisms

Hellēnisms ir antīkās vēstures periods no aptuveni 336. gada p.m.ē., Aleksandra Lielā valdīšanas sākuma, līdz aptuveni 30. gadam p.m.ē., kad Romas impērija pilnībā pakļāva grieķus. Pēc cita uzskata tas ilga līdz 529. gadam m.ē., kad Justiniāns I slēdza hellēnistu filozofu skolas un akadēmijas. Hellēnisma kultūra uzplauka ap 280. gadu p.m.ē., kad īpaši attīstīta bija matemātika, filozofija, māksla, it īpaši Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā.

Laokons, 25. gadā p.m.e., Vatikāna muzejs

Terminu "hellēnisms" 19. gs. vidū ieviesa vācu vēsturnieks Johans Gustavs Droizens. Tas radies no grieķu valodas vārda hellenes ("grieķi"). Hellēnisma perioda laikā Aleksandra Lielā karagājienu rezultātā notika izteikta grieķu kultūras izplatīšanās un nostiprināšanās ārpus Grieķijas. Par nozīmīgākajiem kultūras centriem kļuva pilsētas ārpus tagadējās Grieķijas - Pergama, Roda, Antiohija, Aleksandrija.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hellēnisms.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)