Heinrihs Brīnings
Heinrihs Brīnings (vācu - ; dzimis 1885. gada 26. novembrī, miris 1970. gada 30. martā) bija Veimāras Republikas laika Vācijas reihskanclers no 1930. gada 30. martam līdz 1932. gada 30. maijam. No 1931. gada 9. oktobra līdz 1932. gada 30. maijam pildīja arī ārlietu ministra pienākumus.
| Heinrihs Brīnings Heinrich Brüning | |
|---|---|
 | |
| Reihskanclers | |
|
Amatā 1930. gada 30. martā — 1932. gada 30. maijā | |
| Priekštecis | Hermanis Millers |
| Pēctecis | Francis fon Pāpens |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1885. gada 26. novembrī Minstere, Vācijas Impērija (mūsdienās  Vācija) |
| Miršanas dati |
1970. gada 30. martā Norviča, Vērmonta,  ASV |
| Politiskā partija | Centra partija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | nav |
| Profesija | ekonomists, sabiedrisks darbinieks |
| Reliģija | katolisms |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Minsterē. Studēja filozofiju, vēsturi, vācu literatūru un politoloģiju Strasbūrā, Londona un Bonnā. Piedalījās Pirmajā pasaules karā kā leitnants, apbalvots ar Dzelzs Krustu. Pēc Novembra revolūcijas pievērsās sabiedriskajam darbam, darbojoties demobilizēto karavīru palīdzibas organizācijā. Vēlāk darbojās Prūsijas sociālajā dienestā. No 1920. līdz 1930. gadam - kristīgo arodbiedrību vadītājs. Iestājās katoliskajā Centra partijā un 1924. gadā no Breslavas tika ievēlēts Reihstāgā. 1929. gadā kļuva par Centra partijas frakcijas vadītāju.
1930. gada 29. marta tika iecelts par Vācijas reihskancleru. Brīninga valsts vadīšana iekrita Lielās depresijas laikā. Vairāk balstoties uz prezidenta Hindenburga dekrētiem (Veimāras Republikas 48. pantu) nekā parlamentu, tika ieviesti taupības pasākumi. 1931. gada beigās, ar mērķi pretoties radikālo partiju nākšanai pie varas, Brīnings centās realizēt plānu par Vācijas pārveidošanu par monarhiju, tomēr tas izgāzās. 1932. gadā, pastiprinoties nacistu un komunistu ielu cīņām, tika aizliegtas abu radikālo partiju paramilitāras organizācijas — Sarkanā fronte un Sturmabteilung. Ārpolikā Briningam bija zināmi panākumi Vācijas kara reparāciju maksājumu režīma atvieglošanai. Pēc Hindenburga pārvēlēšanas 1932. gadā Brīnings tika atcelts no amata.
Pēc Hitlera nākšanas pie varas Brīnings Reihstāgā iestājas pret Sevišķo pilnvaru likuma (Ermächtigungsgesetz) pieņemšanu, tomēr, pakļaujoties frakcijas disciplīnai, balsoja par to. Kā Centra partijas vadītājs vēlāk bija spiests likvidēt partiju.
1934. gadā emigrēja uz Nīderlandi, Lielbritāniju, tad uz ASV. Pēc Otrā pasaules kara 1947. gadā uz laiku atgriezās Vācijā, tomēr vēlāk devās atpakaļ uz ASV. Miris 1970. gadā Vērmontas štatā ASV.
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Heinrihs Brīnings.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Brīninga biogrāfija Arhivēts 2011. gada 13. augustā, Wayback Machine vietnē. (vāciski)
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |