Heilsovena
Heilsovena (angļu: Halesowen, izrunā: /heɪlzˈoʊ.ɪn/) ir pilsēta Anglijas rietumdaļā, Rietummidlendas grāfistes Dadli metropoles boro otra lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grafistes dienvidrietumos 9 km no boro centra Dadli, 13 km no grāfistes centra Birmingemas un 205 km no valsts galvaspilsētas Londonas.
Heilsovena | |
---|---|
pilsēta | |
Halesowen | |
| |
Koordinātas: 52°26′56″N 2°03′01″W / 52.44889°N 2.05028°WKoordinātas: 52°26′56″N 2°03′01″W / 52.44889°N 2.05028°W | |
Valsts | Apvienotā Karaliste |
Zeme | Anglija |
Reģions | Rietummidlenda |
Grāfiste | Rietummidlenda |
Metropoles boro | Dadli |
Augstums | 120 m |
Iedzīvotāji (2021)[1] | |
• kopā | 60 097 |
Laika josla | GMT (UTC+0) |
• Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) |
Pasta kods | B62, B63 |
Mājaslapa |
www |
Heilsovena Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuVēstures avotos pirmoreiz minēta Pastardienas grāmatā 1086. gadā. Sākotnēji dēvēta kā Hala (no senangļu valodas halh — ‘attāla ieleja’), līdz karalis Henrijs II to dāvāja Velsas princim Dāvidam ab Ovenam (Dafydd ab Owain) un to sāka dēvēt Halas Owen. Vēsturiski Heilsovena bijis Šropšīras grāfistes eksklāvs Vusteršīras teritorijā, līdz 1844. gadā to iekļāva Vusteršīrā. 1220. gadā Heilsovenai piešķirtas tirgus tiesības, bet 1270. gadā — pilsētnieku brīvību harta. Pilsēta sāka strauji attīstīties 18. gadsimtā rūpnieciskās revolūcijas laikā; tās nozīmīgākais produkts bija naglas un citi metālizstrādājumi. Intensīvi attīstījās kalnrūpniecība un tās ziedu laikos 1919. gadā pilsētā un tās apkārtnē darbojās 130 raktuves.
1925. gadā Heilsovenai piešķīra urbānā distrikta statusu, 1936. gadā — municipālā boro statusu, bet 1974. gadā to iekļāva jaunizveidotajā Dadli metropoles boro un pievienoja Rietummidlendas grāfistē.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Heilsovena.