Hedžēšana
Hedžēšana ir risku vadības metode, kas izmanto atvasinātos finanšu instrumentus finanšu risku mazināšanai.
Izveidojot ideāli hedžētu darījumu, teorētiski iespējams no tā pilnībā izslēgt sistemātisko risku. Parasti risku hedžēšana tiek veikta, noslēdzot nākotnes darījumu līgumus, tā nodrošinoties pret iespējamiem zaudējumiem, kuri varētu rasties dēļ izmaiņām bāzes aktīva cenā, kā arī svārstībām procentu likmēs un valūtas kursā.[1][2]
Princips
labot šo sadaļuHedžēšanas darbības balstās uz vēlmi tagadnē vienoties par pieņemamu darījuma objekta nākotnes cenu, lai nodalītu iespējamās nākotnes cenu svārstības no pamata darījuma. Izplatītākie hedžēto darījumu objekti ir izejvielu cenas, vērtspapīru biržas kursi, valūtas maiņas kursi un procentu likmes. Lai hedžētu pamata darījuma finanšu risku, tam piesaista papildus nākotnes darījumu, kura korelācija ar pamata darījumu ir apgriezta, tādējādi iegūstot svārstību izlīdzinošu efektu.[3]
Piemērs
labot šo sadaļuRažošanas uzņēmums Latvijā noslēdz līgumu ar uzņēmumu ASV par 100 tūkstošu sagatavju piegādi pēc gada, kur vienas sagataves cena ir $1. Saskaņā ar līgumu, lai izpildītu saistības ar piegādātāju, ražotājam pēc gada būs jāiegādājas $100 000.
Pieņemot, ka netiek iekasēta komisijas maksa un šī brīža valūtas kurss ir $1 = €1, ražotājam šis darījums izmaksā €100 000. Ja pēc gada eiro maiņas kurss ir nokrities par 20% un $1 = €0,80, tad ražotājam darījuma izpildei nepieciešamo $100 000 iegāde izmaksās €125 000.
Lai ražotājs varētu valūtas kursa svārstības novērst jeb hedžēt, piegādes līgumam būtu jāpiesaista nākotnes darījums, ar kuru ražotājs savā īpašumā iegūst tiesības pēc gada nopirkt $100 000 par šodienas cenu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Zvi Bodie, Alex Kane, Alan J. Marcus. Investments (Tenth edition. izd.). Maidenhead : McGraw-Hill Education, 2014. G-6. lpp. ISBN 0077161149.
- ↑ Hedžēšana, AS Norvik banka, Skatīts: 19.04.2018.
- ↑ Hedging with futures, DeiFin Die Finanzseite.