AS Harju Elekter Group (darbojas ar zīmolu Harju Elekter) ir Igaunijas pārvaldītājsabiedrība, kuras uzņēmumi ražo vidēja un zema sprieguma elektroiekārtas. Uzņēmums ir dibināts 1968. gadā. Grupas galvenais birojs atrodas Keilā.

AS Harju Elekter Group
Tips Akciju sabiedrība
Darbības joma elektromateriālu ražošana
Dibināts 1968. gads
Galvenais birojs Keila, Karogs: Igaunija Igaunija
Produkti elektroiekārtas un materiāli
Tīmekļa vietne harjuelekter.com
Harju Elekter
Harju Elekter (Igaunija)
Harju Elekter
Harju Elekter
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Keila, Harju apriņķis, Karogs: Igaunija Igaunija
Koordinātas 59°18′56″N 24°24′15″E / 59.3156199°N 24.4042366°E / 59.3156199; 24.4042366Koordinātas: 59°18′56″N 24°24′15″E / 59.3156199°N 24.4042366°E / 59.3156199; 24.4042366

Harju Elekter Group akcijas tiek kotētas biržā Nasdaq Tallinn. Lielākie akciju turētāji ir (2023. gada decembrī):[1][2] AS Harju KEK (30,10 %), ING Luxembourg S.A (10,02 %), Endels Palla (Harju Elekter padomes priekšsēdētājs; 7,43 %).

Harju Elekter ražots sadales skapis

1968. gadā Keilā tika atvērta rūpnīca elektroiekārtu ražošanai. 1983. gadā rūpnīca ieguva nosaukumu Harju Elekter. 1988. gadā tika sākta sadarbība ar ārzemju uzņēmumiem.

1991. gadā uzņēmums sadarbībā ar Somijas Nokia Kaapeli Oy (tagad Prysmian Finland) sāka ražot kabeļu komplektus transportlīdzekļiem. 1992. gadā kopā ar Nokia Kaapeli tika izveidots kopuzņēmums Keila Kaabel (tagad AS Draka Keila Cables), kurā Harju Elekter piederēja 41,2 % kapitāldaļu un Nokia Kaapeli — 58,8 %. Uzņēmums ražoja zemsprieguma kabeļus. 1992. gadā kopā ar Norvēģijas Glamox ASA tika izveidots kopuzņēmums AS Glamox Harju Elekter, kurā Harju Elekter piederēja 49 % kapitāldaļu un Glamox — 51 %. Uzņēmums ražoja gaismekļu piederumus un elektrosildītājus.

1992. gadā uzņēmums tika reģistrēts kā akciju sabiedrība AS Harju Elekter. 1995. gadā sadarbībā ar Somijas uzņēmumu Saajos tika sākta ugunsdrošo durvju ražošana. 1997. gadā uzņēmuma akcijas sāka kotēt Tallinas biržā. 1998. gadā tika nopirkts uzņēmums AS Eltek (kopš 2011. gada — AS Harju Elekter Teletehnika). 1998. gadā uz ugunsdrošo durvju ražotnes bāzes tika izveidots uzņēmums AS Saajos Balti, kurā Harju Elekter piederēja 55 % kapitāldaļu, bet Saajos Int. Oy — 45%. 1999. gadā AS Saajos Balti ieguva vēl vienu stratēģisko investoru – Dānijas kuģubūvētāju Inexa A/S. Saajos Balti kapitāldaļas tagad bija sadalītas: Harju Elekter 33,3 %, Saajos 33,3 %, Inexa 33,3 %.

2000. gadā Harju Elekter pārdeva savas Glamox Harju Elekter kapitāldaļas uzņēmumam Glamox. 2002. gadā transportlīdzekļu kabeļu ražotne tika atdalīta kā uzņēmums AS AJT Harju Elekter. Tajā pašā gadā AS AJT Harju Elekter tika pārdots Somijas uzņēmumam PKC Group Oyj un pārdēvēts par PKC Eesti. 2002. gadā Harju Elekter ieguva 100 % kapitāldaļu uzņēmumā Satmatic Oy, kas iepriekš bija Siemens meitas uzņēmums. 2003. gadā Harju Elekter ieguva 51 % Lietuvas uzņēmumā UAB Rifas. 2005. gadā tika dibināts meitas uzņēmums AS Harju Elekter Elektrotehnika. Harju Elekter bija viens no 2006. gadā dibinātā uzņēmuma Latvijā SIA "Energokomplekss", kas nodarbojas ar elektronisko un telesakaru iekārtu un detaļu vairumtirdzniecību, dibinātājiem (14 % kapitāldaļu). 2007. gadā uzņēmumam Saajos Int. Oy tika pārdotas visas AS Saajos Inexa kapitāldaļas.

2010. gadā kopā ar AS Vallin Baltic Zviedrijā tika dibināta pārstāvniecība Harju Elekter AB, kurā Harju Elekter pieder 90 % akciju. 2012. gadā daļa Lietuvas uzņēmumā UAB Rifas tika palielināta no 51 % līdz 63 %. 2014. gada 8. maijā Harju Elekter pārdeva tam piederošās PKC Group Oyj 200 000 akcijas par 4,6 miljoniem EUR, samazinot tā dalību PKC no 6,4 % līdz 4,6 %.[3] 17. jūnijā meitas uzņēmums Satmatic Oy par 6,575 miljoniem EUR nopirka uzņēmumu Finnkumu Oy, kas ir lielākais elektroapakšstaciju ražotājs Somijā.[4] 9. jūlijā Harju Elekter par 6,2 miljoniem EUR vienojās pārdot AS Draka Keila Cables atlikušās 34 % kapitāldaļas Prysmian.[5] 2015. gadā Harju Elekter daļa Lietuvas uzņēmumā UAB Rifas tika palielināta līdz 100 %. 2015. gadā tika nopirkti 10 % ultrakondensatoru ražotāja Skeleton Technologies Group OÜ kapitāldaļu. 2016. gadā tika iegādāts Somijas nekustamo īpašumu uzņēmums Harju Elekter Kiinteistöt Oy. 2017. gadā tika iegādāti 80,5 % elektromateriālu un aprīkojuma tirdzniecības uzņēmuma Energo Veritas OÜ kapitāldaļu. Pēc tam Harju Elekter Trade Group biznesa darbība tika apvienota ar Energo Veritas. 2. jūnijā tika nopirkts Somijas uzņēmums Telesilta Oy, kas ražoja elektroiekārtas kuģubūvētavām. 2018. gadā tika iegādāts Zviedrijas uzņēmums SEBAB AB ar tā meitas uzņēmumu Grytek AB. 2019. gadā tika nolemts grupas visus uzņēmumus pārstāvēt ar zīmolu Harju Elekter. Tādējādi Lietuvas uzņēmums RIFAS UAB tika pārdēvēts par Harju Elekter UAB. 2019. gadā meitas uzņēmums Somijā Satmatic Oy nopirka nekustamā īpašuma uzņēmumu Kiinteistö Oy Ulvilan Sammontie 9 Ulvilā ar ražošanas ēku.

2020. gada sākumā tika nolemts ar Satmatic Oy apvienot Somijas uzņēmumus Finnkumu Oy un Kiinteistö Oy Ulvilan Sammontie 9. Nākamajā solī Somijas nekustamie īpašumi tika nodoti Harju Elekter Kiinteistöt Oy, un 2021. gada 14. janvārī Satmatic Oy pārdēvēja par Harju Elekter Oy. 2020. gada 14. decembrī meitas uzņēmums Zviedrijā Harju Elekter AB tika pārdēvēts par Harju Elekter Services AB, savukārt nesen iegādātais inženierijas uzņēmums SEBAB AB ieguva nosaukumu Harju Elekter AB. 2021. gada 28. jūnijā Harju Elekter Oy vienojās par Somijas uzņēmuma IGL-Technologies Oy, ar kuru jau bija sadarbība elektromobiļu lādēšanas staciju piegādē, 5,5 % kapitāldaļu iegādi. 1. jūlijā tika paziņots, ka AS Harju Elekter piedalījās uzņēmuma Skeleton Technologies Group OÜ papildu kapitāla palielināšanas kārtā ar 1,24 miljonu eiro ieguldījumu. Septembrī tika nolemts centralizēt ražošanu Zviedrijā, pārvietojot ražotnes uz Vesterosu un Malmi, kur plānots uzbūvēt jaunas rūpnīcas. 2022. gada februārī Harju Elekter Oy daļa IGL-Technologies Oy tika palielināta līdz 10 %. 2022. gada 4. aprīlī Harju Elekter parakstīja līgumu par 14 % Latvijas elektroiekārtu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Energokomplekss" kapitāldaļu pārdošanu tā izpilddirektoram Kristapam Bleijam. Maijā Harju Elekter nolēma Lietuvā nodalīt nekustamā īpašuma pārvaldību no ražošanas darbības. 2023. gada 13. martā tika pabeigta Igaunijas uzņēmumu reorganizācija, AS Harju Elekter Teletehnika (agrākais Eltek) pievienojot uzņēmumam AS Harju Elekter Elektrotehnika. 2023. gada 17. maijā grupas pārvaldītājsabierība AS Harju Elekter tika pārdēvēta par AS Harju Elekter Group, savukārt 23. maijā AS Harju Elekter Elektrotehnika tika pārdēvēta par AS Harju Elekter. 29. septembrī AS Harju Elekter Group vienojās no Reinvent OÜ nopirkt atlikušās 19,48 % Energo Veritas OÜ kapitāldaļas ar mērķi pārtraukt Energo Veritas tirdzniecības darbību.

Harju Elekter grupa ir sadalīta trīs biznesa segmentos:[2]

  • ražošana (95 %)
  • nekustamie īpašumi (2 %)
  • cita darbība (3 %)

AS Harju Elekter Group meitas uzņēmumi:[2]

  • AS Harju Elekter (Igaunija), ražo aprīkojumu elektroapgādes tīkliem, rūpnieciskās vadības un automatizācijas sistēmas
  • Harju Elekter Oy (Somija), ražo elektroiekārtas enerģētikas, rūpniecības un infrastruktūras nozarēm; ar ražotnēm Ulvilā, Keravā un Kurikā
  • Telesilta Oy (Somija), ražo elektroiekārtas kuģubūvētavām (ražotne Ūsikaupunki)
  • Harju Elekter Kiinteistöt Oy (Somija), nekustamo īpašumu pārvaldīšana
  • Harju Elekter AB (Zviedrija), inženierpakalpojumi elektroenerģijas un sadales risinājumiem, saliekamo tehnisko māju ražošana (ražotne Vesterosā)
  • Harju Elekter Services AB (Zviedrija), rūpniecisko nekustamo īpašumu pārvaldīšana
    • LC Development Fastigheter 17 AB (Zviedrija), Vesterosas rūpnīcas pārvaldīšana
  • UAB Harju Elekter (Lietuva), izstrādā un ražo elektroniskās iekārtas (ražotne Panevēžā)

Stratēģiskie ieguldījumi:[2]

Harju Elekter Latvijā

labot šo sadaļu

2006. gadā Latvijā tika dibināts elektroaprīkojuma vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Energokomplekss,[6] kurā 14 % kapitāldaļu piederēja Harju Elekter, bet 43 % — AS Jauda.

2022. gada 4. aprīlī Harju Elekter parakstīja līgumu par tam piederošo 14 % SIA "Energokomplekss" kapitāldaļu pārdošanu tā izpilddirektoram Kristapam Bleijam; darījums pabeigts 30. septembrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu