Hanss Rebane (igauņu: Hans Rebane, 1882. gada 24. decembris — 1961. gada 16. decembris) bija igauņu žurnālists, politiķis un diplomāts, Igaunijas ārlietu ministrs (1927—28). No 1937. līdz 1940. gadam bijis Igaunijas sūtnis Latvijā.

Hanss Rebane
Hans Rebane
Rebane 1934. gadā
Igaunijas ārlietu ministrs
Amatā
1927 — 1928
Priekštecis Aleksandrs Hellats
Pēctecis Jāns Latiks

Dzimšanas dati 1882. gada 24. decembrī
Pērnavas apriņķis, Krievijas impērija
(tagad Igaunija)
Miršanas dati 1961. gada 16. decembrī (78 gadu vecumā)
Stokholma, Zviedrija
Tautība igaunis
Augstskola Tartu Universitāte
Berlīnes Universitāte

Dzimis Pērnavas apriņķī zemnieku ģimenē netālu no tagadējās Latvijas—Igaunijas robežas.[1] Pēc Pērnavas zēnu ģimnāzijas pabeigšanas studējis Tartu Universitātē medicīnu un Berlīnes Universitātē politiskās un sabiedriskās zinātnes.[2]

Pēc augstskolas 1906. gadā uzsācis darbu laikrakstā "Postimees", bet no 1918. līdz 1927. gadam bija laikraksta "Päevaleht" galvenais redaktors. Ievēlēts Igaunijas parlamentā un no 1927. līdz 1928. gadam bijis ārlietu ministrs.[1] 1928. gadā apbalvots ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[3] No 1931. līdz 1937. gadam bijis Igaunijas sūtnis Somijā.[2] Pēc tam no 1937. līdz 1940. gadam pildījis Igaunijas sūtņa pienākumus Latvijā.[4]

Pēc Igaunijas vēstniecības slēgšanas sakarā ar Latvijas okupāciju apcietināts, tomēr Rebanem izdevās izbēgt. 1944. gadā viņš izbrauca uz Zviedriju. 1961. gadā miris Stokholmā.

  1. 1,0 1,1 "Jaunākās Ziņas" — Rebane — Igaunijas nākamais sūtnis Latvijā.[novecojusi saite] (11.10.37.)
  2. 2,0 2,1 "Brīvā Zeme" Rebane — jaunais Igaunijas sūtnis Latvijā.[novecojusi saite] (21.10.37.)
  3. "Latvijas Kareivis" Triju zvaigžņu ordeņa pasniegšana Estijas valstsvīriem.[novecojusi saite] (18.02.28.)
  4. Kārlis Ulmanis trimdā un cietumā. Dokumenti un materiāli. R.: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1994. (327. lpp.)