Hāfizs Asads

Sīrijas politiķis, no 2917. līdz 2000. gadam bija Sīrijas prezidents
(Pāradresēts no Hafezs al-Asads)

Hāfizs Asads (arābu: حافظ الأسد, Ḥāfiẓ al-ʾAsad, dzimis 1930. gada 6. oktobrī, miris 2000. gada 10. jūnijā) bija Sīrijas valstsvīrs, politiķis un militārpersona, no 1971. līdz 2000. gadam bija Sīrijas prezidents. Viņš ir bijis arī Sīrijas premjerministrs (1970—1971), Arābu sociālistiskās atdzimšanas partijas (Sīrijas nodaļas) ģenerālsekretārs (1970—2000), Sīrijas aizsardzības ministrs (1966—1972) un ģenerālis. Viņa prezidentūras laikā Sīrijā tika nostiprināta stabilitāte un valstij pieauga loma Tuvo Austrumu reģionā.

Hāfizs Asads
حافظ الأسد
Sīrijas prezidents
Amatā
1971. gada 12. marts — 2000. gada 10. jūnijs
Priekštecis Ahmeds Hatibs
Pēctecis Bašārs Asads
Sīrijas premjerministrs
Amatā
1970. gada 21. novembris — 1971. gada 3. aprīlis
Arābu sociālistiskās atdzimšanas partijas ģenerālsekretārs

Dzimšanas dati 1930. gada 6. oktobrī
Kardāha, Alavītu valsts, Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorija
Miršanas dati 2000. gada 10. jūnijā (69 gadu vecumā)
Valsts karogs: Sīrija Damaska, Sīrija
Politiskā partija
Reliģija islāms
Paraksts

Hāfizs Asads dzimis 1930. gada 6. oktobrī nabadzīgā alavītu ģimenē, Kardāhā (mūsdienu Sīrijas rietumos). 1946. gadā kā studentu aktīvists kļuva par Arābu sociālistiskās atdzimšanas partijas biedru. 1952. gadā iestājās Himsas Militārajā akadēmijā, trīs gadus vēlāk kļūstot par gaisa spēku pilotu.

1963. gadā Hāfizs Asads piedalījās valsts apvērsumā, kā rezultātā Sīrijā pie varas nonāca Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija. Tā rezultātā Hāfizs Asads kļuva par Sīrijas Gaisa spēku komandieri. Pēc trim gadiem piedalījās 1966. gada valsts apvērsumā, kurā no valdības tika gāzta atdzimšanas partijas dibinātāji un viņu vietā stājās ģenerālis Salahs Džadīds, bet Hāfizs Asads kļuva par Sīrijas aizsardzības ministru.[1] 1970. gada beigās kļuva par Sīrijas premjerministru. 1971. gadā tika ievēlēts par Sīrijas prezidentu.

Nokļuvis pie varas, Asads deradikalizēja partijas politiku, samazinot kontroli pār privātīpašumu un uzlaboja attiecības ar valstīm, ar kurām viņa priekštečiem nebija tās labākās attiecības. Aukstā kara laikā Hāfizs Asads nostājās Padomju Savienības pusē, apmaiņā saņemot atbalstu pret Izraēlu. Sīrijā ieviesa vienas partijas valdīšanu, sadalot varu pēc reliģiskajiem principiem, tas ir, sunnīti nomināli vadīja politiskās institūcijas, bet alavītu kontrolē nonāca bruņotie spēki, izlūkošana un specdienesti, kā arī valstī ieviesa personības kultu.

Hāfizs Asads vienpersoniski vadīja valsti, sākotnēji kā padomdevēju uzklausot savu brāli Rifatu Asadu. 1983 un 1984. gadā Hāfiza veselības stāvokļa pasliktināšanos brālis centās izmantot, lai pārņemtu varu valstī, bet tas viņam neizdevās, un Rifats tika izraidīts no Sīrijas. Kā nākamais pēctecis tika izvēlēts Hāfiza vecākais dēls Bāsils Asads, bet 1994. gadā viņš gāja bojā autoavārijā. Pēc tam par pēcteci tika izvēlēts jaunākais dēls Bašārs Asads, kas kļuva par Sīrijas prezidentu pēc tēva nāves 2000. gadā.

  1. «Ḥafiz al-Assad, president of Syria» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2019. gada 5. decembrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu