Gustavs Ernesakss
Gustavs Ernesakss (igauņu: Gustav Ernesaks, 1908. gada 12. decembris — 1993. gada 24. janvāris) bija igauņu komponists un diriģents.
| ||||||||||
| ||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts  |
||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis Harju apriņķī. 1931. gadā absolvējis Tallinas konservatorijas muzikālās pedagoģijas klasi un 1934. gadā kompozīcijas klasi. No 1937. gada bija Tallinas konservatorijas pedagogs.[1]
Otrā pasaules kara laikā evakuējies kopā ar Padomju karaspēku. Evakuācijā no 1942. līdz 1944. gadam Ernesakss vadīja Igaunijas Valsts ansambļus. Atgriezies dzimtenē 1944. gadā nodibinājis Igaunijas PSR Valsts Akadēmisko vīru kori (no 1989. gada Nacionālais), kas bija pirmais šāda veida koris Igaunijā.[2][3] Šo kori Ernesakss vadīja no 1944. līdz 1975. gadam. 1945. gadā viņu izvēl par Tallinas konservatorijas profesoru un 1947. gadā viņš kļūst par Igauņu dziesmu svētku virsdiriģentu.[1]
Kā komponists sarakstījis vairākas operas ("Vētru krasts", "Roku rokā"), skaņdarbus koriem ("Dziedi, brīvā tauta!", "Kā dzīvo zvejnieki"), mūziku teātrim un kino. Igaunijas PSR himnas mūzikas autors. Par saviem skaņdarbiem un darbību koru kustībā padomju laikā saņēmis vairākus apbalvojumus — Sociālistiskā Darba Varonis (1974), PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1956), PSRS Valsts prēmiju (1947; 1951), Ļeņina prēmija (1970) u.c.[1]
Viens no Ernesaksa populārākajiem darbiem ir dziesma "Mana tēvu zeme ir man mīļa", kas tapusi muzikāli apdarinot 19. gadsimta atmodas patriotiskās dzejnieces Lidijas Koidulas dzejoli. Šī dziesma tika uzskatīta par neoficiālu nacionālo himnu padomju okupācijas laikā.[4]
Komunistiskās partijas biedrs, Igaunijas PSR Augstākās Padomes 4. — 7. sasaukumu deputāts.[2]
Atsauces un piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 211. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 Герои страны — Эрнесакс Густав Густавович (krieviski)
- ↑ Mūsdienās šī kora nosaukums ir Igaunijas Nacionālais vīru koris RAM
- ↑ Malle Jirma — Literatūra Igaunijā Arhivēts 2010. gada 27. augustā, Wayback Machine vietnē. (Jaunā Gaita nr. 65, 1967)
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gustavs Ernesakss.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)