Grafoloģija jeb rokraksta analīze ir pseidozinātniska[1][2] nozare, kas pēta cilvēka rokraksta saistību ar viņa raksturu.

Franču grafologu traktāti

Diskusijas par grafoloģijas pamatotību notiek jau ilgāk kā gadsimtu. Lai gan tās atbalstītāji uzskata, ka tūkstošiem cilvēku atzinīgā attieksme ir iemesls, lai šo metodi izmantotu cilvēka rakstura noteikšanai, vairumā praktisko pētījumu tās pamatotība nav apliecinājusies.[3][4]

Grafoloģijā tiek nošķirti trīs virzieni:

  1. Integratīvā grafoloģija. Konkrētas līnijas rokrakstā norāda uz kādu atsevišķu rakstura iezīmi. Šī virziena pārstāvji vispirms aplūko detaļas, pēc tam no tām veido kopēju ainu.
  2. Holistiskā grafoloģija. Šajā virzienā vispirms skatās uz rakstīto kopumā un tad iedziļinās sīkumos.
  3. Simboliskā analīze. Ar to pēta simbolus, zīmējumus, visu, kas nav rakstīts teksts.

Grafologi atsakās pēc rokraksta noteikt diskriminējošas pazīmes - rasi, tautību, dzimumu, vecumu, reliģisko pārliecību, to, ar kuru roku rakstīts, paredzēt nākotni. Ar rakstītāja personības identificēšanu nodarbojas cita zinātne - rokraksta ekspertīze.

  1. «Barry Beyerstein Q&A». Ask the Scientists. Scientific American Frontiers. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-02-14. Skatīts: 2008-02-22. "[Grafologi] vienkārši interpretē rokraksta specifiku uz lapas lielā mērā tāpat kā senie orākuli interpretēja vēršu iekšas vai dūmus debesīs."
  2. Barry James. «Graphology Is Serious Business in France : You Are What You Write?». New York Times, 3.08.1993. Skatīts: 18-09-2010.
  3. Driver, Russel H.; M. Ronald Buckley and Dwight D. Frink (April 1996), "Should We Write Off Graphology?", International Journal of Selection and Assessment 4 (2): 78–86.
  4. Furnham, Adrian; Barrie Gunter (1987), "Graphology and Personality: Another Failure to Validate Graphological Analysis.", Personality and Individual Differences 8 (3): 433–435.

Ārējās saites

labot šo sadaļu