Glāzturis

Glāzturis jeb glāzes turētājs (krievu: подстаканник) ir ietvars ar osu, kurā ievieto glāzi. Tas paredzēts karstas tējas dzeršanai.

Glāzturis ar tajā ievietotu glāzi

Dažāda veida glāzturi varēja tikt izmantoti dažādās kultūrās pirms vairākiem gadsimtiem, bet vispazīstamāko un mūsdienu Krievijā un NVS valstīs izplatīto glāzturu masveida ražošana uzsākta Krievijas Impērijā laikā, kad Sergejs Vite bija satiksmes ministrs (1890. gadi). Tie bija paredzēti dzelzceļa pasažieriem.

Vēsture

Krūzīšu turētāji krievu tējas kultūrā parādījās 18. gadsimta beigās, kad tējas dzeršana Krievijā kļuva ierasta parādība. Ļoti drīz tie kļuva ne tikai par praktiskiem dzeršanas piederumiem, bet arī par mākslas darbiem, gluži tāpat kā patvāri, ko izmantoja ūdens vārīšanai. Dārgie kausiņu turētāji bagātniekiem un elitei tika izgatavoti no sudraba; Tomēr tie nebija pārāk praktiski, jo ļoti ātri sakarsa sudraba lielās siltuma vadītspējas dēļ. Līdz 20. gadsimtam ļoti izplatīti bija kausiņu turētāji. Tika konstatēts, ka tie ir ļoti noderīgi dzelzceļos, jo kustīgos vagonos, glāzes drebēja, kad tika pasniegta tēja. Bez tiem bija lielāka iespēja, ka glāze nokritīs, applaucējot cilvēkus ar karstu tēju. Krievijas dzelzceļos joprojām plaši izmanto krūzīšu turētājus guļamvagonos.