Glāzenapi
Glāzenapi (vācu: von Glasenapp), arī Glazenapi, ir vācbaltiešu dzimta, kas 16. gadsimta vidū ieceļoja Livonijā un vēlāk izplatījās arī Krievijā.
Vēsture labot šo sadaļu
Dzimtas pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā Pomerānijā. Vilekīns, saukts Glazenaps (latīņu: Willekinus dictus Glasenap) pieminēts kā ciema zemes īpašnieks kādā Kaminas (tagad Kameņa Pomorska Polijā) bīskapa dokumetā.
Livonijā dzimtas pārstāvji izsekojami līdz 16. gadsimtam, kad Tenis Glazenaps (Tönnies Glasenap) 1545. gadā bijis Rīgas arhibīskapijas vasalis, Viļakas pils (Marienhausen) pilskungs. 1552. un 1554. gadā arhibīskaps viņam izlēņoja zemi Krustpils apkārtnē. Vēlāk dzimtas piederīgie ieguva īpašumā Saluses muižu (Salishof) Vidzemes guberņā (tagad Hānjas pagastā Igaunijā).
Dzimtas Saluses atzars (Glasenapp a. d. H. Salishof) 1747. gadā uzņemts Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1827. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1898. gadā dibināta dzimtas piederīgo biedrība (von Glasenapp'scher Familienverband e. V.), kas pastāv līdz mūsdienām.
Muižas labot šo sadaļu
Glāzenapu dzimtas valdījumā bijušas Duntes muža (Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff), Ziemeru muža (Semershof), Trepes muiža (Treppenhof), Kārķu muiža (Alexanderhof) Igaunijas teritorijā dzimtai piederēja Saluses (Salishof), Pindi (Bentenhof), Leevi (Loewenküll), Koigas (Koik), Peri (Perrist) u.c. muižas.[1]
Dzimtas pārstāvji labot šo sadaļu
- Erdmans fon Glāzenaps (Erdmann von Glasenapp, 1660-1721), Prūsijas ģenerālmajors;
- Kaspars fon Glāzenaps (Caspar Otto von Glasenapp, 1664-1747), Prūsijas feldmaršals;
- Georgs fon Glāzenaps (Georg Johann von Glasenapp, Григорий Иванович фон Глазенапп, 1751—1819), Krievijas Impērijas armijas Sibīrijas korpusa komandieris ģenerālleitnants;
- Vilhelms fon Glāzenaps (Wilhelm Otto von Glasenapp, 1784-1862), Napoleona karu dalībnieks, Krievijas armijas ģenerālleitnants;
- Gotlībs fon Glāzenaps (Gottlieb Friedrich von Glasenapp, Богдан Александрович фон Глазенап, 1811-1892), Krievijas Impērijas admirālis, Melnās jūras flotes virspavēlnieks, militārais vēsturnieks;
- Voldemārs fon Glāzanaps (Woldemar von Glasenapp, 1812–1895), Krievijas kara flotes viceadmirālis, Arhangeļskas gubernators;
- Maksimiliāns fon Glāzenaps (Maximilian von Glasenapp, 1845-1923), Rīgas Politehnikuma, pēc tam Latvijas Universitātes ķīmijas profesors;
- Kārlis Frīdrihs Glāzenaps (Karl Friedrich von Glasenapp, 1847-1915), literatūrzinātnieks, R. Vāgnera biogrāfs;
- Francis fon Glazenaps (Franz Georg von Glasenapp, 1857–1914); Prūsijas ģenerālleitnants, koloniju karaspēka komandieris;
- Pēteris Glazenaps (Peter von Glasenapp, Пётр Владимирович фон Глазенапп, 1882-1951), ģenerālleitnants, Krievijas plsoņu kara Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijas komandieris;
- Helmuts fon Glāzenaps (Helmuth von Glasenapp, 1891-1963), indologs.