Gideons Heinrihs fon Zass
Gideons Heinrihs fon Zass (vācu: Gideon Heinrich von Saß, oder Sass; dzimis 1736. gada 9. novembrī, miris 1808. gada 18. martā Lutriņos[1]) bija vācbaltu muižnieks, Kandavas pilskungs (1783 - 1786), Goldingenas virspilskungs (1786 - 1796, 1797 - 1803), Kurzemes bruņniecības maršals, vadījis 6 landtāgus starp 1775. un 1786. gadiem. Šķēdes un Lutriņu muižu īpašnieks. Panācis kuršu ķoniņu stāvokļa uzlabošanos 18. un 19. gadsimtu mijās.
| ||||||||||||
1793. gadā apstrīdēja hercoga Pētera rīkojumu, ka pie Lipaiķu draudzes piederošajiem brīvzemniekiem jāpiedalās baznīcas un mācītājmuižas celtniecības darbos, uzskatot, ka tas ir pretrunā kuršu ķoniņu tiesībām un privilēģijām, kas tos atbrīvo no jebkādām klaušām un nodevām. 1801. gadā ar visu septiņu ķoniņu ciemu saimniekiem noslēdza mantošanas līgumu (Erbvertrag), ar kuru saskaņā mājas turpmāk varēja mantot, dāvināt vai pārdot tikai nedalītas, kā arī zemi nedrīkstēja pārdot vai dāvināt personām, kuras nepieder pie ķoniņu dzimtām. [2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.
- ↑ Zass Gideons Heinrihs fon Arhivēts 2017. gada 11. martā, Wayback Machine vietnē., Vēsture